Ritini un būs vairāk ↓
Raksts
Ģēnijs dzejā, gražīgs bērns politikā

Ģēnijs dzejā, gražīgs bērns politikā

12.11.2014

 

Ingus Bērsons, žurnāls Leģendas, iespēja abonēt Ekioskā!

Rainis [1865-1929] un Aspazija [1865-1943] no Šveices trimdas Latvijā atgriezās 1920. gada 10. aprīlī. Pēc nedēļas sākās Saeimas priekšgājējas - Satversmes sapulces - vēlēšanas. Abi dzejnieki tajās varēja kandidēt tikai tāpēc, ka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) parūpējās par ekskluzīvām izmaiņām likumdošanā. Rainis bija sociāldemokrātu lokomotīve, un tā vārdā ar sakostiem zobiem tika paciesta viņa vēlme kandidēt kopā ar Aspaziju, kam bija neprognozējamas sievietes slava.

Par Raini šajās vēlēšanās nobalsoja gandrīz 250 000 vēlētāju - krietni vairāk nekā par jebkuru citu. Tauta atbalstīja izcilu dzejnieku, cerot, ka viņš būs izcils deputāts. Tomēr, kaut gan Raiņa dzeja uz kreisi domājošiem jauniem cilvēkiem iedarbojās iedvesmojoši, sociāldemokrātijas praktiskā puse Rainim palika sveša, viņš dzīvoja ideālu varā. Dzejnieks neaptvēra, ka parlamentārās demokrātijas apstākļos neviens nedomā abstraktās Latvijas kā Gaismas pils kategorijās. Rainis gribēja, lai viņu mīl visa tauta un visas partijas. Taču pilsoniskās partijas viņu necieta kā kreiso, savukārt paši kreisie paradoksālā kārtā viņu nepieņēma kā savējo ģēnija untumu un ambīciju dēļ. Partijas biedri gan pret Raini izturējās ar pietāti - viņš bija LSDSP goda priekšsēdētājs un centrālkomitejas loceklis.

Posteņi gar degunu

1920. gada 1. maijs bija Satversmes sapulces pirmā sanākšanas diena. Sociāldemokrāts Fēlikss Cielēns memuāros atceras, ka Rainis "augstajā namā" ienācis straujiem, mazliet nervoziem soļiem. "Tautas likteņu tulks un virzītājs" metis apkārt mirdzošus skatienus, spiežot rokas pa labi un pa kreisi. Politiskajā aritmētikā neizglītotais Rainis bija pārliecināts, ka viņu ievēlēs par pirmo Latvijas parlamenta priekšsēdētāju. Neviens neuzdrīkstējās skaidri pateikt to, ko bija izkalkulējis LSDSP priekšsēdis Fricis Menders un saprata arī citi - Rainim kā zociķu kandidātam nav izredžu. Par Raini nobalsoja 48 deputāti, par advokātu Jāni Čaksti - 83.

Rainis bija tik aizvainots, ka demonstratīvi pameta sēžu zāli. Šo sakāvi viņš nespēja pārdzīvot gadiem ilgi. Viņaprāt, tā bija sociāldemokrātu nodevība. Rainis taču sevi uzskatīja par partijas idejisko pamatlicēju!

Neveiksmes pazemots, Rainis līdz mūža beigām saglabāja pārliecību, ka kļuvis par Mendera skaudības upuri.

Satversmes sapulces priekšsēdētāja vēlēšanas nebija vienīgais rūgtais brīdis Raiņa politiķa karjerā. 1922. gada 14. novembrī Latvijas pirmā Saeima izraudzījās pirmo Latvijas Valsts prezidentu. Atkal ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, uzvarēja Čakste. Sociāldemokrāti Raini pat neizvirzīja, un Rainis kārtējo reizi apvainojās.

1922. gada 23. decembrī no līdzcilvēku neizpratnes nogurušais Rainis dienasgrāmatā raksta: "Apkarojumi, izdzēstība no preses, partijas nevērība - jūtos kā nevajadzīgs. Jā, tautības un jaunās valsts ideja izbeigusies, nogājusi veikalībā - tas saprotams un tā vajga, bet kādēļ tad es grūtsirdīgs. [..] Drusku jāatminas, kas par šiem trim mēnešiem bijis. Vēlēšanu sapulcēs: Rīgā 3-5 reizes. Jēkabmiestā, kur gāja ļoti labi. Tad iznākums: man ir visvairāk balsu, vairāk nekā Čakstem un Ulmanim kopā, bet partija neliek ne priekšā par prezidentu. [..] Kabinets sarunās mani neaicina, negribot runāt par izglītības ministri."

 

Čakste dumš!

Aizvainotais Rainis Saeimas sēdēs nerādījās visu 1922. gada decembri - it kā gripas dēļ, bet patiesībā bija apskaities kā bērns. Viņam šķita likumsakarīgi būt par prezidentu, ja jau popularitāte tautā tik liela. Galu galā LSDSP vadība deleģēja Fēliksu Cielēnu, lai taču ejot un izskaidrojoties. Cielēns atrada Raini "saaukstējušos mazliet, bet dusmīgu ļoti". Drebošā balsī dzejnieks izteica savus pārmetumus: "Tauta gaida no manis garīgu vadību. Viņa virza mani valsts priekšgalā. To pierāda daudzie ieraksti visu partiju vēlēšanu zīmēs. Tauta grib, lai es kļūstu par valsts idejas augsto nesēju, bet jūs negribat..." Ar Aspazijas palīdzību nomierinājis dzejnieku, Cielēns paskaidroja, ka partija vēloties taupīt Raini mākslai, jo prezidenti nāk un iet, bet "Rainis mums tikai viens". Tas iedarbojās. Visi iedzēra pa glāzei vīna un sabučojās. Maldīgi šķita, ka konflikts ir izsmelts.

Rainis jutās pievilts vēl vismaz divas reizes: 1923. gada sākumā, kad partija viņu nevirzīja izglītības ministra amatam, un 1925. gada 6. novembrī, kad otrā Saeima atkārtoti par prezidentu ievēlēja Čaksti.

Pirms prezidenta vēlēšanām dzejnieks Cielēnam bija sacījis: "Armija grib mani par prezidentu." Kad uzrunātais apjautājās, no kurienes tādas domas, Rainis nopietni atbildēja: "Vakar biju Nacionālajā teātrī, kur man pienāca klāt daži virsnieki un izsacīja vēlēšanos mani redzēt par Valsts prezidentu."

Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis. Otrajā kārtā viņu vairs neizvirzīja, un zociķu balsis aizgāja Čakstem. Žultaini skan ieraksts Raiņa dienasgrāmatā 1926. gada 15. janvārī: "Augstās algas ir zādzība. Čakstem divarpus milj[oni] par gadu tādēļ vien, ka ir dumš, tomēr par daudz."

Pārsteidzoša ir mesijas Raiņa tieksme pēc amatiem. Atgriezies Latvijā, viņš tūlīt iekārtojās par Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktoru, bet drīz atteicās par labu jaundibinātā Dailes teātra direktora postenim. 1921. gadā Rainis jau bija Nacionālā teātra direktors un palika amatā līdz 1925. gadam, līdz bija spiests aiziet, jo viņa administratīvā mazspēja kļuva acīm redzama.

Pēc ierakstiem dienasgrāmatā redzams, ka Rainis savu amatu tieksmi mēģina apvaldīt, bet reizē fantazē par "cilvēces organizēšanu". 1923. gada 6. janvārī pēc līdzdalības valdības sastādīšanas sēdē, kurā palicis bez ministra vietas, viņš atzīmē: "Es nu esmu savu pienākumu izpildījis, praktiski būt iekšā ministrijā nau mans pienākums. Arī visa nacionālā ideja novesta līdz galam, un nu jārāda, ko viņa spēj dot tautai. Man jāiet tālāk, jādomā, kā cilvēce tālāk jāorganizē. Tautām un nācijas idejai dota iespēja attīstīties un izdzīvoties līdz galam. Aiz gala jānāk man."

Visi bija ievērojuši, ka dzejniekam kā jau ģēnijam piemīt tieksme "lidot savā fantāzijā". Neviens jau nevēlējās Raini tīši sāpināt. Viņa partijas biedri, zinādami savas lokomotīves jūtīgumu, centās viņu saudzēt. Sociāldemokrātu vadība uzskatīja, ka Rainim jāpaliek kā tīram tēlam ārpus politikas smagā darba un dubļiem, taču pats saudzējamais to neizprata.

Raiņa Ziemassvētki

Daļa sapņu piepildās. Raini iecēla par izglītības ministru Marģera Skujenieka ministru kabinetā, un viņš šos pienākumus pildīja no 1926. gada Ziemassvētku priekšvakara līdz pat 1928. gadam. Vēlmi ieņemt šo posteni Rainis loloja jau kopš 20. gadu sākuma, taču, apzinoties pretendenta nekompetenci, partijas biedri vairījās viņam to uzticēt. Tāpēc 1923. gada janvārī Cielēns Saeimas kuluāros pieredzēja Raiņa eksploziju: "Es jūs visus ievedu šai namā, bet jūs mani grūžat nost! Jūs mani nemaz nerespektējat, necienāt mani!"

Nesaņemot no sociāldemokrātiem cerēto goddevību, Raiņa attiecības ar zociķu līderiem ap 1923. gada vidu kļuva vēsas. Dzejnieks Saeimā vairs nesēdēja kopā ar frakciju, bet gan pēdējā solā, iegrimis domās vai kaut ko rediģējot.

Situāciju varēja glābt, tikai iedodot Rainim kādu no ilgotajām rotaļlietām. Iecelšana par izglītības ministru bija īsta Ziemassvētku dāvana. Zociķi aptvēra, ka tāds konflikts kā 1923. gadā otrreiz var beigties ar Raiņa aiziešanu no partijas un skandālu.

Ministra amatā Rainis sabija 13 mēnešu. Savu darbu viņš mīlēja, taču nekādas paliekošas pēdas izglītības sistēmā neatstāja. Varbūt tiešām laiks ministra krēslā bija pārāk īss. Praktiskajā darbā dzejniekam daudz palīdzēja viņa partijas biedrs un agrākais izglītības ministrs Kārlis Dēķens. Kāds no tālaika ministrijas darbiniekiem atmiņās jūsmojis, ka Rainis uzvedies "ne tik daudz kā oficiāls resora galva, bet gan vairāk kā mīļš, saulainas iedvesmas apgarots viesis". Ministrēšana depresīvajā Rainī vismaz iedvesa jaunu dzīvību. "Viņš nu kļuva ļoti aktīvs, Saeimā vairs nesēdēja pēdējā solā, neklīda kā vientuļa ēna Saeimas kuluāros. Ministrs Rainis nu jutās svarīgs. Varēja manīt, ka arī deputāti Raini daudz vairāk cienīja nekā agrāk," atzīmēja Fēlikss Cielēns.

Rainis bija tik gandarīts, ka zaudēja pat interesi par Valsts prezidenta posteni, kas atbrīvojās pēc Jāņa Čakstes nāves.

 

Mana runa slikta

Raiņa mīnuss bija oratora dotību trūkums. Cielēns min, ka deputāti ar lielu interesi gaidījuši Raiņa pirmo runu parlamentā 1920. gada 1. septembrī. Tā bija veltīta agrārajam jautājumam un radīja vilšanos. Dzejnieks runājis nedroši, paklusā balsī, meklēdams vārdus. Runa līdzinājās referātam. Nebija brīnums, ka "drīzi jau ziņkārība atplaka, klausītāju sejās bija vērojama vilšanās". Pats trakākais, ka Rainis sāka tēvišķīgi pamācīt labā spārna deputātus. Tie atļāvās starpsaucienus. Nepieredzējušais orators samulsa un nezināja, kā rīkoties. "Viņš sāka jautāt: Ko? Ko jūs teicāt? Es labi nesapratu." Redzēdami Raini izsistu no sliedēm, labā spārna deputāti uzvedās vēl nekautrīgāk. Priekšsēdis Čakste gribēja iet Rainim palīgā un aicināja viņu nesarunāties ar atsevišķiem deputātiem, bet turpināt runu. Tas acīmredzot sakaitināja Raini, jo viņš nodomāja, ka arī Čakste grib traucēt. Viņš gan turpināja skaļi, pat kliedzoši, bet jutās pilnīgi iztraucēts un ar lielām pūlēm kā nebūt nobeidza savu runu," memuāros ierakstījis dzejnieka partijas biedrs. Pēc incidenta Rainis "pavisam baltām acīm raudzījās labā spārna deputātos un vairs nemaz negribēja kāpt runātāja tribīnē". Sociāldemokrātu vadībai vēlāk viņš bija īpaši jāpierunā uzstāties debatēs par Satversmes pieņemšanu. Par spīti bažām, šoreiz Rainis bijis labi sagatavojies un runājis par demokrātiju kā "kultūras tautu augstāko sadzīves veidu". Bija pamanāms, ka runātājs vairāk vēršas pie tautas, ne pie zālē sēdošajiem, un to daudzi uzskatīja par viņam piedienošāku un šoreiz Rainim pat aplaudēja. Runas viņam tomēr nepatika, jo varēja gaidīt, ka vairākums nejūsmos. Rainis šad tad arī pats dienasgrāmatā ieraksta - "mana runa vāja" vai "mana runa atkal vāja".

Šai zemē negribu

Literāte Vilma Rūje raksta: "Rainis bija jūtīgs, atsaucīgs un gatavs katram pretim nākt un atrast iespēju līdzēt." Lūdzēju straume pie viņa nekad neapsīka. Dažs labsirdību izmantoja ļaunprātīgi. Tā Rainis naivi piekrita kļūt par 1920. gadā dibinātā apgāda Daile un darbs līdzīpašnieku. Apgāds izdeva Marksa, Engelsa, Ļeņina darbus, kurus Latvijā neviens nepirka. Drīz pēc Raiņa nāves izdevniecība bankrotēja un putra bija jāizstrebj Aspazijai. No izūtrupēšanas dzejnieci paglāba tikai viņas izmisuma zvans valsts vadībai un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa iejaukšanās.

Vēl viena politiskā naivuma izpausme bija Raiņa līdzdarbība Kulturālās tuvināšanās ar PSRS tautām izveidošanā 1929. gadā. Protams, dzejnieks, kuram nesimpatizēja boļševisms, nevarēja iedomāties, ka veicinājis padomju spiegošanas perēkļa rašanos, kas kultūras biedrība patiesībā bija. "Viņš sludināja mīlu uz cilvēkiem un katrā cilvēkā redzēja brāli," minējis Raiņa draugs Ā. Zāgers. Tajā pašā laikā ģēnijs nespēja nolaisties līdz vienkāršai tautai, un brīžiem jāšaubās par viņa patriotismu: "Kā vienmēr pretestība pret mani no tautas, no pūļa. [..] Latvija tikai līdzeklis, ne mērķis. Lielais naids pret mani rāda, ka esmu maldījies, iedomādamies latviešu tautu par ieroci manu domu izvešanai. Vispār laikam mazās tautas jau izdzīvojušas savu lomu kā ideju nesējas," Rainis zūdījās 1922. gada 22. jūlijā. Viņaprāt, lielās idejas, tas ir, tādas, kādas loloja viņš, varēja gūt atsaucību tikai lielajās tautās vai Eiropas koptautā.

Savādi skan dialogs, kas reiz risinājies starp Raini un domātāju Zentu Mauriņu.

Rainis: "Tagad es gribu Jums ko pateikt, ko es nevienam vēl neesmu teicis: es negribu, ka mani aprok šai zemē."

Zenta Mauriņa: "Bet Jūs taču sacījāt, ka mūsu zeme, asaru un brīvības mocekļu asinīm slacīta, ir svēta."

Rainis: "Jā, asarām un asinīm slacīta, bet arī naida piesātināta. Arī Jūs piedzīvosiet, ka nav citas tautas pasaulē, kur brālis brāli tā nozaimotu, tā nomelnotu. Brāļu naids mani nogurdinājis."

Raiņa nolaupītāji

Rūgtumu Rainī droši vien vairoja arī grotesks incidents 1925. gadā, kas iegājis vēsturē kā viņa nolaupīšanas mēģinājums.

Pēc atgriešanās no trimdas Rainis un Aspazija mājoja Dīķu ielā 11, divstāvu koka namiņā vientuļā Torņakalna nostūrī. Iemītnieku guļamistabas atradās otrajā stāvā. 1925. gada 25. oktobra naktī Rainis pēkšņi pamodās no kāda trokšņa un ieraudzīja, ka istabas durvis plaši atvērtas, lai gan vakarā tās bija aizvēris. Jaunāko Ziņu atreferējumā tālāk notika tā: "Pieejot pie atvērtā loga, Rainis ieraudzīja blakus logam pieslietas trepes. Saprazdams, ka tiek gatavots uzbrukums, viņš iesteidzies blakus istabā, kur pastāstījis citiem par uzbrukumu. Pa to laiku kāds no uzbrucējiem nokļuvis līdz atvērtam logam un, iekāpjot istabā, mēģinājis nokļūt līdz ieejas durvīm. Lai tās sasniegtu, viņam vajadzējis nokāpt apakšstāvā. Tanī brīdī kalpone, izdzirdot troksni augšējā stāvā, iznākuse no istabas. Nepazīstamais, redzot, ka viņa nolūks nav izdevies, steidzies atpakaļ Raiņa istabā un, kamēr dzejnieks atradies blakus istabā, pa logu nokāpis dārzā. Uzbrucēji steigā atstājuši dārzu, bēgot salauzdami vienā vietā sētu." Ej nu sazini, kas būtu noticis, ja Rainis neuztrūktos no miega, bet ar partijas biedru gādību dzima versija, ka reakcionāri spēki gribējuši Saeimas deputātu nolaupīt. Policija gan aizdomās turēja tā sauktos fortočņikus - zagļus, kas naktīs aptīrīja pilsoņu dzīvokļos, ielienot tajos pa logu. Taču šoreiz no mantām nekas nebija paņemts. Šķita, šī tomēr nebija vienkārša garnadžu izrīkošanās.

No triviālā incidenta nekavējoties uzpūta politisku lietu. Žurnāls Aizkulises nevarēja nociesties nevīpsnājot: "Un šausmīgā rudens naktī sapulcējās zirgos melnie bruņinieki no Martas ielas [tur atradās labējās organizācijas Latvju nacionālais klubs mītne - aut.]. Priekšgalā jāja pats fašistu prezidents, kurš līdzinājās velnam. Slēpies zem melnas maskas, tas dalīja pavēles, kurš neklausīja, tika uz vietas nošauts. Divas šausmīgas pistoles mirdzēja aiz viņa zīda jostas. Tie gāja uz drausmīgāku noziegumu nekā slepkavība. Viņi gribēja tautai nozagt vienīgo laimi: tās mīļo tēvu un labai tantei - A. S. Pazijai - viņas dārgo vienīgo vīriņu!" Dzejnieka dzīvesbiedre žurnālistiem bija apgalvojusi, ka iepriekšējās dienas vakarā gar viņu māju slaistījušies aizdomīgi vīri un kāds subjekts zirga mugurā ar elektrisko lukturīti rokā. Raini pēc nolaupīšanas gribējuši uz tā zirga aizvest, melsa torņakalnieši.

Iebrucēji bija pamatīgi piepēdojuši gan istabu, gan dārzu. Policija konstatēja, ka tur mīcījušās kādas trīs personas, kamēr cits bariņš gaidījis pie sētas. Pēc tam visi bēguši pa Ģimnastikas ielu. Pēc nospiedumiem spriežot, vienam kājās bija apavi ar smailiem purngaliem, tā sauktās džimmijkurpes, kas norādīja uz piederību ne gluži padibeņu aprindām. Vēlāk izrādījās, ka aiz tā visa stāv alkohols, iedzēruši studenti un radikālās organizācijas Latvju nacionālais klubs odiozais šefs Indriķis Pone, kuram bija ienācis prātā Raini drusku pabaidīt.

Kļūstot par politiķi, Rainis nolēma sevi nebeidzamiem kreņķiem un sarūgtinājumiem, jo viņš bija dzejnieks, nevis politiķis. Tomēr Latvijas parlamenta deputāta statusu viņš saglabāja deviņus gadus - līdz pat mūža galam.

 

Visi raksti

Redaktors iesaka

Tikai Mocarts

Tikai Mocarts

12. decembrī Lielajā Ģildē ...

Lasīt vairāk 12 komentāri
Akcija „Café Spleen jeb Augusts 1914”

Akcija „Café Spleen jeb ...

Rīgas - Eiropas Kultūras galvaspilsētas ...

Lasīt vairāk 10 komentāri

Iepazīšanās

Iepazīsties ar vairāk nekā 7124 seniori.lv lietotājiem!

Atrast

  • Greetings dārgais Mans vārds ir Miss Adure es gribētu, lai būtu labs mīlas attiecības ar jums, lūdzu, rakstiet man atpakaļ, izmantojot manu privāto e pasta adresi (adureboga@hotmail.com) let me nosūtīt jums manas bildes un pastāstīt vairāk par manu sevis, pateicoties yours garām Adure
    [[]]
    Greetings dear My name is Miss Adure i will like to have a good love relationship with you please write me back through my private e mail address (adureboga@hotmail.com) let me send you my pictures and tell you more about my self,thanks Yours miss Adure

    Missalena Pirms 2 gadiem, 1 mēneša
  • Jūs vēlaties naudu starp privātpersonām ieguldīt nekustamajā īpašumā vai iegādāties automašīnu vai parādu konsolidācijai aizdevumu vai kredītu izpirkšanai vai personīgos nolūkos. Ja jums ir laba reputācija un spēj izpildīt savas saistības maksāt, lai es varu jums apliecināt, ka aizdevuma noteikumi lietderība krūtsgals drošu un pieejamu visiem sabiedrības slāņiem.
    Mans procentu likme ir 2%, saskaņā ar noteiktu pabalstu. Atmaksas termiņš tiek sniegta saskaņā ar ienākumiem no aizņēmēja poolt.Olid jūs atteicāties aizdevumu neatbilst Bankas prasībām jebkur, nevilcinieties sazināties ar mani pa pastu: vergaromariarosaria11@gmail.com

    vergaro01 Pirms 9 mēnešiem
  • Labas
    Gauti teisėtų paskolos visada buvo didelė problema, nes klientui savo finansinius poreikius. Mikro-kredito ir saugumo klausimas yra kažkas, kad klientai yra vis daugiau ir daugiau priežiūros, ypač iš ieško paskolą ir teisėtas skolintojui. Palūkanų norma mano paskolos pasiūlymas 2-5 %, suma svyruoja nuo € 500 iki € 350,000. Jei jus taip domina turi finansinę pagalbą, susisiekite su manimi šiandien: aide.josuebouchard@gmail.com

    Josue Pirms 6 mēnešiem, 2 nedēļām
  • Sveiki,
    Es esmu uzņēmējs, kas dzīvo Kanādā, kas izvēlas ātrus piedāvāt aizdevumus starp indivīdiem. Jums, kam ir finansiālas problēmas, vai vēlas, lai finansētu projektu, lūdzu, sazinieties ar mani tagad. Jūs varat saņemt aizdevumu no 2000 līdz 800000 latiem, ar vienkāršiem apstākļiem un pieejamu ikvienam. Gaida jūsu pieprasījumus.
    Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar mani:
    E-pasts: louis1959godin@gmail.com

    louis1959 Pirms 4 mēnešiem, 3 nedēļām
  • NEW KREDĪTU REFORMA procentos no 1,90% attiecībā uz visām

    Nepieciešams studējošā kredītu, kredītu, lai iegūtu vadītāja apliecību, auto aizdevumu, hipotēku, kredīta darbu, finansējumu personas projektu? Ar kapitāls, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu aizdevumus starp īstermiņa un ilgtermiņa konkrētus visiem nopietniem cilvēkiem, kuri reālajā nepieciešama, procentu likme ir 1,90%, virs termiņa atmaksas, un es ieviest risinājumus kredīts (1) ekskluzīvs un efficaces.Je esmu pieejams, lai apmierinātu manu klientiem līdz pat 48 stundām, lai redzētu, 2 dienas no saņemšanas jūsu pieteikuma veidlapas. nav nopietni atturēties persona

    Sazinieties tikai pa pastu.

    E-pasts: Emprestimo-Particular@hotmail.com
    E-pasts: Emprestimo-Particular@hotmail.com
    E-pasts: Emprestimo-Particular@hotmail.com

    Antoniovale Pirms 4 mēnešiem, 1 nedēļas

Lūdzu ienāciet, lai pievienotu komentāru.

Mūsu draugi (klikšķini uz bildes)

  • Olimpiskais sporta centrs
  • Sava Dizaina Telefonu Vāciņi
  • Dienas Žurnāli
  • Latvijas Mākslas akadēmija
  • Projekts StarDust
  • Labklājības ministrija
  • Rīgas domes Labklājības departaments
  • Osteo.lv
  • tikaisievietem.lv
  • Medkursi
  • Dalbes Līcis
  • Iespēju karte
  • Piepūšamās atrakcijas