Ritini un būs vairāk ↓
Raksts
Spoguļa maģija

Spoguļa maģija

21.02.2012

Elīna Butānova, žurnāls Citādā pasaule, par pasauli, ko tikai nojaušam sev apkārt

Reiz senos laikos dzīvoja jauneklis, vārdā Narciss, kuram bija paredzēts ilgs mūžs, ja vien viņš nekad neieraudzīs savu atspulgu. Narciss bija ļoti izskatīgs un meiteņu mīlēts, bet ar laiku kļuva iedomīgs un sāka nicināt vietējās meitenes. Viņā iemīlējās arī nimfa Eho, kuru Narciss rupji atgrūda. Dievi sadusmojās par tādu cietsirdību un sodīja Narcisu, liekot padzerties no avota, ieraudzīt savu atspulgu un neprātīgi iemīlēties tajā. Šī pašmīla bija tik mokoša, ka noveda Narcisu līdz lēnai izdzišanai, un šajā vietā izauga skaisti ziedi, ko nosauca par narcisēm. Tā vēsta sengrieķu mīts, kas liek aizdomāties par cilvēka atspulgu: kas tas ir, kāpēc ap to ir radušies tik daudz ticējumu, maģisku priekšstatu un pat neizprotamu baiļu?

Tikai bagāto privilēģija

Pirmais spogulis bija ūdens, un tajā savu atspulgu varēja redzēt jebkurš. Vēlāk turīgākie un sabiedrības augstākās kārtas atļāvās iegādāties savā īpašumā mūsdienu spoguļu priekštečus - dažādas pulētas virsmas. Šādi spoguļi, kas bija pazīstami jau vissenākajās kultūrās, atrasti daudzviet pasaulē. Par izejmateriālu tiem tika izmantots akmens, obsidiāns, spīdīgi vulkāniskie ieži un dažādi metāli: varš, bronza, sudrabs un to sakausējumi, ko rūpīgi un ilgi pulēja. Šādu spoguļu pagatavošana prasīja ilgu laiku, tāpēc ir tikai loģiski, ka tie tika ļoti augstu vērtēti. Vissenākie spoguļi, kas atrasti, ir no trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Senajā Ēģiptē un Ziemeļamerikā populāri bija obsidiāna spoguļi, Mezopotāmijā bija pulētas metāla virsmas, bet Peru indiāņi izmantoja baltus vulkāniskos iežus. Apaļie vai ovālie spoguļi bija tikai tik lieli, lai tajos varētu saskatīt seju. Nereti šos līdz spīdumam nopulētos priekšmetus izmantoja rituāliem mērķiem, piešķirot tiem maģisku nozīmi, piemēram, acteku dievu totēma acis mēdza būt no spogulīšiem, lai tas izskatītos dzīvāks un tajā pašā laikā pārdabiskāks.

Tādu spoguļu, kādus mēs pazīstam tagad, līdziniekus izgudroja romieši tikai mūsu ēras pirmajā gadsimtā, kad stikla plāksni apvienoja ar alvas vai svina pamatni. Vēl modernāku tehnoloģiju atklāja venēciešu meistari 12. gadsimtā - uz marmora plāksnes uzlēja alvas kārtu, aplēja ar dzīvsudrabu un pielika stiklu. Ja gribēja, lai cilvēka attēls izskatītos skaistāks, spogulim tika pievienots zelts un bronza, kas padarīja atspīdumu siltāku un maigāku. Šī recepte tika turēta noslēpumā, un ilgu laiku spoguļus izgatavoja tikai Venēcijā, tāpēc tie bija ļoti dārgi. Spogulis varēja būt neliela kuģa vai dārgas gleznas vērtē.

Viduslaikos spoguļiem tika piedēvētas paša nelabā īpašības un tos centās izskaust, it sevišķi nevēlami un pat aizliegti tie bija garīdznieku aprindās. Gluži bez pamata šis aizliegums nebija, jo spoguļi tika izmantoti zīlēšanas, dziedināšanas un buršanas rituālos.

Patiesības simbols

"Spogulīt, spogulīt, kura ir visskaistākā?" vaicāja ļaunā karaliene pasakā par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem, un spogulī parādījās attēls, kas nebija karalienes atspulgs. Spogulis ir patiesības simbols. Tajā var ieraudzīt gan savu fizisko atspulgu, gan uzzināt vispārīgu patiesību. Daudzos mītos, leģendās un pasakās spogulim piemīt šī atmaskojošā patiesības vēstītāja loma, un tā funkcijas var pildīt mierīga ūdens virsma, peļķe, trauks ar ūdeni, metāla virsma, stikls, mazs, grezns kabatas spogulītis vai, tieši pretēji, liels sienas spogulis. Tam vienmēr piemīt īpašas spējas, piemēram, gudrība. Taču spogulis var būt arī ļaunuma iemiesotājs, tad tas jāsadauza un jāaprok, jo citādi ļaunuma sakni nevar iznīcināt. Starp citu, daudzu tautu ticējumi vēsta, ka nedrīkst turēt mājās ieplīsušus spoguļus vai to lauskas, jo tas ir uz nelaimi. Senie romieši ticēja, ka saplīsis spogulis var nozīmēt septiņus neveiksmes gadus, jo tik ilgs laiks paiet, iekams dvēsele atjaunojas. Šo nelaimes laiku varēja novērst, aprokot visas lauskas dziļi zemē.

Mēdz teikt, ka spogulis nemelo - tas rāda tikai un vienīgi patiesību. Tāpēc, ja spogulī pēkšņi parādās kaut kas, kam tur nav jābūt, tā ir slikta zīme. Šis ticējums gan neattiecas uz reizēm, kad spoguli izmanto zīlēšanai un buršanai, kuras mērķis ir spogulī saskatīt kaut ko vairāk par parastiem atspulgiem.

Ar spoguli bieži vien tiek saistīts Mēness, jo šis Zemes pavadonis atstaro Saules gaismu, savukārt kristietībā tiek uzskatīts, ka viss radītais ir dievišķās būtības spoguļattēls, tāpēc spogulis ir Jaunavas Marijas simbols. Japāņu sintoisma tradīcijā spogulis ir Saules dievietes Amaterasu atribūts, tāpēc svētais spogulis ir viens no dārgumiem, kas glabājas Ises svētnīcā, noslēpts no visu acīm.

Acis mēdz saukt par dvēseles spoguli - tajās parādās cilvēka būtība, viņa raksturs, īpašības, garastāvoklis, kā arī atspoguļojas ārējā pasaule un otrs cilvēks - sarunbiedrs, respektīvi, otra acīs tiešā nozīmē iespējams ieraudzīt pašam sevi.

Spogulis un deportācija

Luisa Kerola grāmatā Alise Aizspogulijā spogulis ir rīks, ar kura palīdzību var nokļūt citā pasaulē, tikai jāiziet tam cauri. Arī ūdens ir spogulis, un ienirstot, piemēram, ezerā, mēs simboliski nokļūstam citā vidē. Spogulis ir robeža, durvis starp mūsu un kādu citu, nezināmo pasauli. Lai arī tas ir noslēpumiem apvīts priekšmets, nav iedomājams mājoklis bez spoguļa. Tā šķiet tik ikdienišķi svarīga lieta! Baroka un rokoko laikā pilīs tika izvietoti spoguļi zeltītos rāmjos, pat veselas spoguļu galerijas, lai radītu greznuma un bagātības iespaidu un lai telpas izskatītos lielākas. Tātad spogulis savā veidā ir telpas turpinājums. Spoguļa izvietojums mājoklī ir ļoti svarīgs, jo no tā var būt atkarīga mājas iedzīvotāju veselība, savstarpējās attiecības, gaisotne un sasniegumi.

Jau ļoti sen tiek diskutēts par to, vai spogulis slikto pievelk vai atgrūž. Vairākums viedokļu un mācību pārstāv uzskatu, ka pareizi novietots spogulis spēj atvairīt negatīvās enerģijas, piemēram, viduslaikos spoguli mēdza novietot logā, lai atgrūstu no ārienes nākušās sliktās domas, lāstus, slimības. Šo pašu metodi izmantoja, ja māja atradās pretim cietumam vai slimnīcai, jo ticēja, ka spogulis atstaro slikto, kas nāk no šīm iestādēm.

No Austrumiem nākusī fenšui mācība vēsta, ka attiecīgi novietoti spoguļi pārdala dzīves enerģijas pareizā virzienā. Tie iemieso ūdens elementu, līdz ar to nomierina un palīdz atslābināties. Nevajadzētu novietot spoguli guļamistabā vai pretim ieejas durvīm, savukārt virtuvē vai viesistabā tas piesaistīs labklājību - vairosies viss, kas tajā atspoguļojas (piemēram, var nolikt pie spoguļa naudas zīmi, lai nāk nauda). Nebūtu ieteicams izmantot spoguļflīzes vai spoguli, kas salikts no vairākiem gabaliem, jo tas sadala atspulgu, tātad arī dvēseli un personību. Tiek uzskatīts, ka mājās vajag spoguli, kurā cilvēks var redzēt sevi pilnā augumā, citādi tās ķermeņa daļas, kas neparādās spogulī, bieži skar slimības - mēs tās it kā izslēdzam no sava redzesloka, tādējādi zūd aizsardzība.

Sapņi, ticējumi un eksperimenti

Sapņi par spoguļiem nav bieži, toties ļoti zīmīgi. Ja sapnī redz spoguli, tas nozīmē sastapšanos pašam ar sevi un sevis labāku iepazīšanu. Varbūt nāksies nostāties aci pret aci ar patiesību, ar kādu faktu, kas iepriekš nav bijis zināms. Gaišs spogulis nozīmē laimīgu laulību, saplēsts - šķiršanos vai nelaimi. Arī tumšs spogulis, kas neko nerāda, ir nelaimes vēstnesis. Taču pēc šāda sapņa nevajag nobīties, bet kritiski izvērtēt situāciju, jo spogulis ir patiesības atklājējs, tas simbolizē atziņas, pašizziņu, apziņu, kā arī patiesību un skaidrību. Spogulis ir arī radīšanas simbols, jo atspoguļo dievišķo prātu.

Dažkārt mēs iedomājamies, vai izskatāmies tādi, kādus sevi redzam spogulī. Varbūt tas tomēr melo? Neviens cilvēks nekad mūžā spogulī sevi nav redzējis tādu, kāds ir patiesībā, jo spogulis rāda otrādi. Vienīgais, uz ko varam paļauties, ir fotogrāfijas un video. Varbūt tas izskaidro, kāpēc lielākajai daļai cilvēku nepatīk savas fotogrāfijas. Mēs nepazīstam, neesam pieraduši sevi tādu redzēt, jo ikdienā spogulis taču rāda pavisam ko citu.

Ir daudz un dažādi ticējumi par spoguļiem, no kuriem dažus izmantojam arī sadzīvē, piemēram, paskatāmies vēlreiz spogulī, kad atgriežamies mājās pēc kādas aizmirstas lietas, aizklājam spoguļus, kad kāds ir nomiris, ticam, ka saplēsts spogulis nes nelaimi, tāpēc to izmetam. Ticējumi arī vēsta, ka nedrīkst turēt divus spoguļus vienu otram pretim, nedrīkst skatīties uz sevi spogulī sveču gaismā, arī zīdaiņiem nebūtu vēlams ļaut ieraudzīt savu atspulgu. Toties, ja meitene vēlas uzzināt, kas būs viņas nākamais vīrs, jāapsēžas spoguļa priekšā, jāapēd ābols un jāķemmē mati, tad spoguļattēlā aiz sevis varot saskatīt izredzēto.

Savu atspulgu spogulī varot redzēt tikai būtnes ar dvēseli, dēmoniem, vampīriem un citām pārdabiskām būtnēm atspulga neesot. Savukārt būtnes, kurās iemiesojies sātans, nedrīkst skatīties uz sevi spogulī, jo tad tām jāmirst. Tā noticis ar mītisko tēlu bazilisku. Tātad spogulis uzskatāms par tiešu aizsardzību pret ļaunajiem spēkiem - ja kāds uzbrūk, pietiek tikai to pavērst pret viņu.

Pētījumi apliecina, ka lielākā daļa dzīvnieku sevi spogulī nepazīst. Eksperimenti pierāda, ka tikai sabiedriski dzīvnieki ar salīdzinoši attīstītām smadzenēm ir spējīgi sevi atpazīt, to vidū ir ziloņi, šimpanzes, delfīni, orangutani un žagatas.

Neizprotamais starpnieks

Ziedonis Kārkliņš, sertificēts dziednieks, reiki meistars - skolotājs, biedrības Latvijas Pirts savienība valdes priekšsēdētājs:

"Spogulis ir tā sauktā mistiskā lieta, jo cilvēks neizprot tā dabu. Tas ir starpnieks, jo paralēli pasaulei, kurā eksistējam, pastāv diezgan daudz citu pasauļu. Tas, ko cilvēks redz spogulī, nav viņš pats, tas ir viņa dubultnieks, un, ja uzmanīgi ieskatās, var pamanīt atšķirības. Leģendas vēsta, ka katram no mums kaut kur ir dubultnieks. Kāpēc viņš nevarētu būt tur? Rodas interesanta mijiedarbība starp cilvēku un viņa dubultnieku spogulī - tās ir attiecības, kas jāuztver nopietni. Vēsturiski spoguļu vietā izmantoja dažādas pulētas virsmas, piemēram, bronzas un sudraba, un katram no šiem spoguļiem piemita savas īpašības. Spogulis uzkrāj visu informāciju, kas tajā atspoguļojusies, tieši tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar veciem spoguļiem, piemēram, antikvariātos pirktajiem, jo tie, iespējams, ir redzējuši vardarbību, slepkavības un tamlīdzīgas lietas. Ienesot tādu spoguli mājās, tas visu šo informāciju, savu atmiņu, met atpakaļ, tādējādi kaitējot mājas iemītniekiem. Reāls piemērs: normāla, laimīga ģimene nopērk antikvariātā senu spoguli, taču pēc kāda laika viņu dzīve sāk irt pa visām šuvēm - izrādās, spogulis "redzējis" nelabas lietas. Ja tas ir no pašu ģimenes mantots vecs spogulis, tad ir drošāk, jo vismaz aptuveni var zināt, ko tas "redzējis". Lai noteiktu, vai spogulis ir labs vai slikts, pie spoguļa jāpieliek vaska svece. Ja tā deg mierīgi, viss kārtībā, ja raustās un nodziest, tad ir smags gadījums. Šādu spoguli labāk aizvākt, nevis mēģināt attīrīt, jo tas nav tik vienkārši izdarāms.

Kontaktos ar spoguli jābūt ļoti rūpīgiem - domās jāpaliela sevi, jāpasaka, cik labi šodien izskatāmies, jāatstāj šī pozitīvā programma, un pēc laika tā atgriezīsies - dubultnieks mums atdarīs ar labu. Kad mēs pēc nakts uzdzīves paskatāmies spogulī un nošausmināmies, dubultnieks apvainojas: ahā, tu tāds gribi būt? Labi! Un dod šo slikto enerģiju atpakaļ. Tāpat arī uzmanīgam jābūt ar ciemiņiem - draugus mēs varam izvēlēties, bet radiniekus diemžēl ne, un šad tad mūsu mājās viesojas cilvēki, kurus mēs īsti negribam redzēt. Viņi, ieskatoties spogulī, gan apzināti, gan neapzināti tur var atstāt kaitnieciskas programmas, tāpēc pirms šādu ciemiņu ierašanās būtu labāk spoguli vai nu aizklāt, vai noņemt, vai arī aizraut cilvēku garām spogulim, lai viņš nepagūst ieskatīties.

Spoguli parasti turam priekšnamā, tikai mēs to neizmantojam kādam svarīgam mērķim - mājas aizsardzībai. Kad izejam no mājas, jāpaskatās spogulī un jāpalūdz, lai dubultnieks sargā māju, un viņš to arī darīs. Savukārt, kad atnākam mājās, jāapsveicinās un jāpasaka paldies. Arī, ja atgriežamies pēc kaut kā aizmirsta, vēlreiz jāieskatās spogulī, lai nezustu aizsardzība.

Spoguli nav vēlams turēt guļamistabā. Tas tur var atrasties, bet tādā gadījumā naktīs to noteikti vajadzētu aizklāt. Galvenais - to nedrīkst likt tādā vietā, kur cilvēks no gultas var redzēt savu atspulgu. Tāpat nebūtu vēlams, lai spogulis "lūkotos" televizorā, jo tad tas uzsūks tur rādīto negatīvo informāciju.

Kad mājās kāds mirst, spoguļi obligāti jāaizsedz, citādi dvēselīte var ielīst spogulī un nenokļūt tur, kur tai pienāktos nokļūt. Faktiski spoguļi būtu jātur aizklāti četrdesmit dienas, jo tas ir laiks, kad dvēsele vēl uzturas pie saviem mīļajiem.

Nevajadzētu novietot spoguli uz āderes, tad var rasties tā sauktais atstarotais starojums, kas var sniegties pat desmit kilometru attālumā. Cilvēki brīnās - it kā noteikuši, ka telpā āderes nav, bet pēkšņi viena šķērso istabu! Dažviet ir pieņemts likt spoguli zem gultas, lai neitralizētu āderi, bet labāk to nedarīt.

Saplīsuši spoguļi jāaprok. Kad spogulis saplīst, tā vienotā pasaule tiek sadrumstalota, parādās nepatīkamas enerģijas, kas varētu kaitēt, tāpēc nekad nevajadzētu turēt mājās spoguļa lausku, nevajadzētu braukt ar auto, kuram ieplīsis spogulītis."

 

Visi raksti

Redaktors iesaka

Tikai Mocarts

Tikai Mocarts

12. decembrī Lielajā Ģildē ...

Lasīt vairāk 18 komentāri
Sigulda velogida - seniora pavadībā!

Sigulda velogida - seniora ...

Ļauties rāmam un nesteidzīgam ...

Lasīt vairāk 16 komentāri
Latviešu mēmā kino zvaigzne

Latviešu mēmā kino zvaigzne

Izstāde un lekcija „Jaunā ...

Lasīt vairāk 12 komentāri
Akcija „Café Spleen jeb Augusts 1914”

Akcija „Café Spleen jeb ...

Rīgas - Eiropas Kultūras galvaspilsētas ...

Lasīt vairāk 11 komentāri

Iepazīšanās

Iepazīsties ar vairāk nekā 7623 seniori.lv lietotājiem!

Atrast

Nav komentāru

Lūdzu ienāciet, lai pievienotu komentāru.

Mūsu draugi (klikšķini uz bildes)

  • Olimpiskais sporta centrs
  • Sava Dizaina Telefonu Vāciņi
  • Dienas Žurnāli
  • Latvijas Mākslas akadēmija
  • Projekts StarDust
  • Labklājības ministrija
  • Rīgas domes Labklājības departaments
  • Osteo.lv
  • tikaisievietem.lv
  • Medkursi
  • Dalbes Līcis
  • Iespēju karte
  • Piepūšamās atrakcijas