Ritini un būs vairāk ↓
Raksts
Piecu latu Milda

Piecu latu Milda

19.03.2012

Ingus Bērzons, žurnāls Leģendas tagad kļuvis lielāks! Iespējams abonēt e-kioskā! Foto: laikraksti Rīts, Pēdējā Brīdī, Jaunākās Ziņas, Atpūta

Izšķirīgo lēmumu, ka uz Londonas naudas kaltuvē Royal Mint pasūtāmās sudraba piecu latu monētas jābūt Latvijas valsti un brīvību simbolizējošai "jaunavas galvai", Finanšu ministrija pieņēma 1929. gada februārī. Tad arī izsludināja Mākslas akadēmijā konkursu par labāko metu, solot prēmijā 200 latu. Mēneša beigās tomēr izrādījās, ka par piemērotākajiem atzītie tēlnieku Kārļa Baumaņa [Zemdega] un Oto Grundes priekšlikumi neatbilst gaidītajam, jo jaunavai bija jāizskatās "ne vien tehniski labi zīmētai, bet arī jādod īpatnējs Latvijas jaunavas raksturtēls". Nojaušamu iemeslu dēļ vislabāk šīs prasības iemanījās izpildīt autoritatīvākais pretendents - grafiķis un vienlaikus Latvijas Valstspapīru spiestuves pārzinis Rihards Zariņš. Par viņa modeli un latvju jaunavas etalonu kļuva jaunā un skaistā spiestuves korektore Zelma Brauere, pret kuru vairāk nekā 30 gadu vecākais kungs neesot bijis vienaldzīgs. Attiecības palika platoniskā līmenī, taču Zariņš pastāvīgi izmantojis Zelmu par modeli saviem grafikas darbiem un skicēm. Zelma Brauere nodzīvoja garu, taču vientuļu mūžu un 1977. gadā gāja bojā satiksmes negadījumā Rīgā.

Kopumā 1929. gadā un 30. gadu sākumā trijos izlaidumos izkala 3,6 miljonus pieclatnieku. Pirmais miljons piecu latu monētu no Londonas uz Rīgu tika atvests ar kuģi. Iedzīvotāji naudu nepacietīgi gaidīja, un Rīgā monētas laida apgrozībā jau 1929. gada 23. decembrī, dažas dienas pēc atvešanas. "Jau agrā rītā pie Latvijas Bankas maiņu kasēm dažos acumirkļos bija izaugušas garas jaunās naudas tīkotāju rindas. Tās bija tikpat garas līdz pat bankas slēgšanai. Pieclatu gabalus iemainīja ne vairāk kā Ls 50 personai," novēroja Pēdējā Brīdī. Citviet Latvijā monētas izplatīja tikai pēc svētkiem.

Pieclatniekiem bija liela piekrišana. Tikai nedaudz no pirmās apgrozībā laistās partijas atgriezās bankā, vairums iestrēga zeķēs un krājkasītēs. Daļai pirmā kaluma monētu apmales uzraksta Dievs, svētī Latviju vārds Dievs atradās tieši virs Mildas galvas. Tādas ļaudis īpaši meklēja un krāja, jo uzskatīja par laimes naudiņām. Apgalvoja arī, ka, noliekot Mildu otrādi un aizsedzot vainagu, matus un vārpas, varot saskatīt Kārļa Ulmaņa portretu.

Pieclatnieki neguva popularitāti pie viltotājiem, jo blēžiem bija grūti izveidot tekstu monētas malā, turklāt cilvēki sudraba naudu pamatīgāk nopētīja. Tomēr pirmie viltošanas mēģinājumu parādījās ļoti ātri - jau 1930. gada februārī. Pēdējā Brīdī apgalvoja, ka galvaspilsētas nomalēs, kur "vienkāršāka publika", apgrozībā esot visai daudz viltojumu. Atšķirt īsto varot vien pēc viltojuma dobjās skaņas. Tā Stopiņu pagastā trīs subjekti bija apšmaukuši kādu zemnieku, pērkot no viņa malku par viltotu naudu.

Februāra beigās pirmos blēžus notvēra. Incidents notika kādā Ludzas ielas veikalā Rīgā, kur divi subjekti mēģināja iepirkt pārtikas preces, taču metās bēgt, kad bodnieks sāka apšaubīt monētas īstumu. Palīdzot garāmgājējiem, bēgļus aizturēja, un tie izrādījās 36 gadus vecais K. Markovs no Tulas ielas un A. Kirilovs no Līksnas ielas. Izdarot kratīšanu šajos dzīvokļos, policija secināja, ka abi piedalījušies naudas izplatīšanā, bet maz ticams, ka arī izgatavošanā.

Kuriozāko viltošanas gadījumu reģistrēja Valmieras apriņķa Matīšos, kur kāds kalējs paspēja izgatavot aptuveni 300 ļoti kvalitatīvu un svarā precīzu monētu. Sudraba procents tajās bijis vēl lielāks nekā oriģinālos. Veiklais amatnieks pieclatniekos bija pārkalis sudraba karotītes un citus sudraba priekšmetus.

Attēlā: Pirmie pieķertie viltoto pieclatnieku izplatītāji - Kaļina Markovs un Andrejs Kirilovs no Maskavas forštates

Attēlā: Sudraba naudas kalšana Anglijas Royal Mint. Tā tapa arī Latvijas pieclatnieki

Finansisti 30. gadu beigās aprēķināja, ka uz katru valsts iedzīvotāju jābūt apmēram 30 latiem sudraba naudā, ieskaitot viena un divu latu monētas. Šai naudai bija lemts tikt daļēji pārkausētai Maskavā, daļēji izvestai uz ārzemēm, daļēji pārstrādātai juvelierizstrādājumos. Gan vācu, gan padomju laikos populāra bija pieclatnieku izmantošana piespraužu, piekariņu un citu rotaslietu izgatavošanai. Tādām darbībām, protams, bija patriotisma piesitiens. Zināms arī, ka vismaz 60. gados PSRS Vņeštorgbank tirgojusies ar Latvijas valsts viena, divu un piecu latu sudraba monētām, piedāvājot tās ārzemju kolekcionāriem.

Attēlā: 1939. gada jūlijā Latvijas valdība nolēma izkalt 2 miljonus jaunu pieclatnieku, kas manāmi atšķirtos no iepriekšējiem. Taču metāla trūkums un karš liedza šiem plāniem īstenoties.

Visi raksti

Redaktors iesaka

Tikai Mocarts

Tikai Mocarts

12. decembrī Lielajā Ģildē ...

Lasīt vairāk 18 komentāri
Sigulda velogida - seniora pavadībā!

Sigulda velogida - seniora ...

Ļauties rāmam un nesteidzīgam ...

Lasīt vairāk 16 komentāri
Latviešu mēmā kino zvaigzne

Latviešu mēmā kino zvaigzne

Izstāde un lekcija „Jaunā ...

Lasīt vairāk 12 komentāri
Akcija „Café Spleen jeb Augusts 1914”

Akcija „Café Spleen jeb ...

Rīgas - Eiropas Kultūras galvaspilsētas ...

Lasīt vairāk 11 komentāri

Iepazīšanās

Iepazīsties ar vairāk nekā 7681 seniori.lv lietotājiem!

Atrast

  • liels paldies par interesantajiem rakstiem!

    lilija1710 Pirms 6 gadiem
  • Paldies, Lilija, par labiem vārdiem! Arī turpmāk centīsimies regulāri pievērsties vēstures tematiem!

    Redakcija Pirms 6 gadiem
  • Paldies, izsmeļoši uzzināt ko jaunu vienmēr ir patīkami

    Gabriels Pirms 6 gadiem
  • Šai naudai bija vērtība!

    Bellonda Pirms 5 gadiem, 11 mēnešiem

Lūdzu ienāciet, lai pievienotu komentāru.

Mūsu draugi (klikšķini uz bildes)

  • Olimpiskais sporta centrs
  • Sava Dizaina Telefonu Vāciņi
  • Dienas Žurnāli
  • Latvijas Mākslas akadēmija
  • Projekts StarDust
  • Labklājības ministrija
  • Rīgas domes Labklājības departaments
  • Osteo.lv
  • tikaisievietem.lv
  • Medkursi
  • Dalbes Līcis
  • Iespēju karte
  • Piepūšamās atrakcijas