Dziednieces Džunas fenomens

06.04.2012

 

Ērika Timšāne, žurnāls Citādā Pasaule par pasauli, ko tikai nojaušam. Iespēja abonēt e-kioskā!

Tie, kas dziednieci pazīst personiski, spriež, ka slavu iegūt viņai palīdzējusi harismātiskā personība, dziedniecības metožu efektivitāte, sievietes neuzpērkamā atklātība, kā arī aizraušanās ar pašas darīto darbu.

Tēva meita

Džūna dzimusi Kubaņā, Urijas sādžā, kur izsenis dzīvojuši asīriešu bēgļi. "Šī ciematiņa ļaudis vienmēr ticējuši burvjiem un raganām, taču tas nav tāpat vien. Kāpēc gan brīdī, kad kāds nomirst, saplīst spogulis vai apstājas pulkstenis? Vārds "ragana" (ведьма - krievu val.) nozīmē redzēt (ведать), zināt (знать). Es zinu to, ka man piemīt enerģētisks lauks, ko zinātnieki atklājuši visiem dzīvajiem organismiem, vienīgi dažiem cilvēkiem šis lauks ir spēcīgāks, nekā pārējiem," tā savas spējas skaidro dziedniece.

Saikni ar pagātni Džūna izjūt caur vecvecmāmiņu, kura nodzīvojusi vairāk nekā simt gadu. Gluži kā caur miglu viņa atminas, kā priekštece veic dažādas kustības ar rokām, it kā glāsta, ņem rokās zariņu un apļo to virs slimnieka, paralēli kaut ko klusi čukstēdama. Šīs ainas tik spilgti iespiedās meitenes atmiņā, ka bērnībā rotaļādamās viņa mēģināja tās atdarināt. "Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, cik daudz slimību spēja izdziedināt mana vecvecmāmiņa, un arī es, kas šodien zina tik daudz, līdz pat šim brīdim nezinu, kā izdziedināt trūci, ko viņa mācēja. Arī viņas meita, manas vecmāmiņas māsa, to spēja izdarīt, tikai pieskaroties ar plaukstu. Savukārt manai mammai nekādu pārdabisku spēju nebija."

Džūnas tēvs Padomju Savienībā ieradās darba darīšanās no Irānas. Viņš apprecējās un palika Krievijā, visu dzīvi nostrādādams kolhozā. "Katrā bērnā ir kaut kas no tēva un mātes, taču es esmu tēta kopija. Mātes acīs izskatījos vairāk nekā dīvaina, viņu biedēja daudzas manas izdarības, kuru dēļ bieži tiku sodīta, bet tēvs mani mīlēja bez nosacījumiem," stāstījusi Džūna, atklādama, ka arī tēvs reizēm pareģojis nākotni. Reiz, sēžot pie galda kopā ar draugiem, kuri bijuši vecāki par viņu, tēvs negaidīti, taču nopietni un skumji pateicis, ka viņam lemts nomirt pirmajam. Draugi tēvam nav noticējuši, taču tā arī noticis.

"Tēvs mani saprata labāk par ikvienu citu. Kad uzzināju - ciematā paklīdušas valodas, ka esmu ragana, teicu tētim, ka aizbēgšu no mājām, bet viņš mani nomierināja. Kad pienāca nakts, viņš sāka stāstīt par zvaigžņotām debesīm. Tajā brīdī pirmo reizi apjautu, ka dzīvoju vienlaikus gan uz Zemes, gan tūkstoš citām planētām, un nekādi nespēju sevi sakopot vienuviet," atzinusies Džūna.

Spējas akā

Bērnībā ar Džūnu notika negadījums, kam varēja būt traģiskas sekas. "Mūsu ģimenē bija daudz bērnu, tāpēc man bija jāpieskata brālis, kuram tobrīd bija divi gadi. Reiz es viņu uz rokām nesu gar dziļu aku mūsu pagalmā, un pēkšņi kāds neizprotams spēks izrāva man mazo no rokām un iesvieda akā. Uzreiz niru brālīti glābt. Tā bija ļoti dziļa un šaura. Ar kājām izgrūdu brāli laukā, taču pati izkļūt ārā nespēju. Viņš aizskrēja uz mājām saukt palīgā mammu, bet toreiz vēl nemācēja runāt, tāpēc mamma nesaprata viņa teikto. Mamma izskrēja pagalmā, skaļā balsī mani saukdama, bet brālītis pieskrēja pie akas, ar pirkstu rādīja uz to. Saprotot, ka esmu iekritusi akā, mamma noģība. Labi, ka viens no vecākajiem brāļiem bija mājās un mani izvilka. Nezinu, cik ilgu laiku atrados zem ūdens, taču noteikti vismaz piecas minūtes, lai arī pārsteidzošākais bija tas, ka manās plaušās nebija ticis ne pilītes ūdens un arī samaņu nebiju zaudējusi."

Tieši pēc šā gadījuma parādījušās Džūnas īpašās spējas.

Salīmētā brūce

Ar laiku, uzzinot par Džūnas spējām, dzimtā ciema iedzīvotāji pret viņu sākuši izturēties arvien sliktāk, īpaši naidīgi bijuši jaunieši. Daudz nicinājuma nācies piedzīvot arī Tbilisi universitātē, kur jaunā sieviete Veselības aizsardzības fakultātē mācījusies par medicīnas māsu. Piemēram, pasniedzēji negribēja samierināties, ka viņa spēj izdziedināt bez zālēm. "Viens no profesoriem valsts eksāmenā man teica: ja vēlos iegūt diplomu, man bez adatas jāsašuj brūce. Domāju, ka diplomu man neredzēt. Taču pēkšņi izdzirdēju tēva balsi, kas iedrošināja nepadoties. Sapratu, ka jāsalīmē kopā brūces abas malas, - ievainojums bija griezts, tāpēc tā malas bija daudzmaz gludas. Es sāku tās spiest vienu otrai klāt, klusi čukstot: salīmējas, salīmējas, salīmējas. Nevaru pateikt, cik daudz laika pavadīju pie cietušā, taču brūce sakļāvās. Visa eksaminācijas komisija to redzēja, un es tiku pie diploma."

Džūna ir profesionāla masiere, lai arī visbiežāk masē nepieskardamās. Masējot viņa arī diagnosticē un dziedina. Bez medikamentiem. Strādājusi gan par medicīnas māsu un bārmeni, gan dziedātāju un kinoaktrisi, Džūna galu galā vērsās pie zinātniekiem, un tie bija izbrīnīti - darbojoties sievietes rokas tik ļoti uzsila, ka viņa varēja sasildīt cita cilvēka ķermeni no attāluma. Izmantojot šo enerģiju, Džūna veic bezkontakta masāžu slimajiem, uz ko arī balstās viņas dziedināšanas tehnika.

Kad par Džūnas spējām uzzināja Gruzijas partijas elite, tika pavēlēts dziednieci pārvest uz Maskavu. Viņas spējas pētīja radiotehnikas un biofizikas institūtos, uzdodot atdzīvināt mirušus spermatozoīdus, "salodēt" vardes muguras nervus un uztvert informāciju no attāluma.

Džūna ir atzīta ne vien Krievijā, bet arī citur pasaulē. Daudzās pasaules valstīs viņa uzstājusies netradicionālās diagnostikas un terapijas kongresos un simpozijos, vadījusi masu seansus milzīgās auditorijās. Šī sieviete ir 129 pasaules akadēmiju goda locekle, vairāk nekā 25 starptautisku godalgu īpašniece.

Džūna nav tikai dziedniece, viņa arī glezno un dzejo, savos darbos nereti ieliekot dziļu filozofisku domu. Daudziem viņas dzejoļiem sarakstīta mūzika.

Turklāt dziednieces darbošanos atbalstījusi arī kristīgā baznīca. "Vēl būdama Maskavā, es sajutu, ka noteikti satikšu Romas pāvestu, tāpēc speciāli viņam radīju gleznu Marija Magdalēna. Kad tuvojos Svētā Pētera laukumam, sākās stipra lietusgāze. Es gluži vai lūdzos: "Dievs, ja esi pasaulē, izdari tā, lai lietus pārstātu līt." Un lietus uz kādu brīdi patiešām mitējās - man veiksmīgi izdevās šķērsot laukumu, nesabojājot gleznu. Tiklīdz iegāju katedrālē, lietus atsākās," tā tikšanos ar Romas pāvestu Jāni Pāvilu II Vatikānā atceras Džūna.

Bezspēcīga likteņa priekšā

Ne mazums baumu klīst par Džūnas kaislīgo un karstasinīgo dabu - no vīra viņa izšķīrās jau 80. gados, bet no cita līgavaiņa aizbēga kāzu dienā, vēlāk par to teikdama: "Es mīlu brīvību! Visus savus vīriešus esmu cienījusi, bet, lai pilnībā sevi uzdāvinātu vienam... Nu, nē!" Runā, ka attiecības viņai bijušas ar daudziem vīriešiem, turklāt viņu bildinājis pats Roberts de Niro.

Tāpat klīst nostāsti, ka viņa reiz diezgan nekaunīgā veidā atteikusi tikšanos Lielbritānijas karalienei Elizabetei II, bet Krievijas estrādes dīvai Allai Pugačovai sejā iemetusi pelnutrauku, jo viņa pārāk uzstājīgi aicinājusi iedzert pa glāzītei šņabja.

Patlaban pasaulē atzītā dziedniece vairās no publicitātes un žurnālistiem, dzīvo klusi un noslēgti. 2001. gadā traģiskā autokatastrofā bojā gāja viņas dēls Vahtangs, un kopš šā negadījuma Džūna atsakās sevi saukt par pareģi, jo gaišreģei, viņasprāt, ir jāspēj pasargāt savus tuviniekus. Sava dēla nāvi autokatastrofā viņa paredzēja, taču nespēja novērst. Tieši šā iemesla dēļ viņa patlaban ir pārņemta ar nemirstības tehnoloģijas izstrādi, paužot neapmierinātību par Krievijas aizliegumu klonēt cilvēku, - tik ļoti Džūna sapņo atgūt savu mīļo dēlu Vaho.