Ritini un būs vairāk ↓
Raksts
Mežā aug akmeņi

Mežā aug akmeņi

24.09.2012

Elīna Butānova, žurnāls Citādā Pasaule par pasauli, ko tikai nojaušam, iespēja abonēt e-kioskā!

Manas bažas par to, ka Pokaiņos neizdosies fotouzņēmumi, par laimi, bija veltas, bet ne nepamatotas. Izrādās, tā notiekot visai bieži. Vietas īpašā enerģētika ir tik spēcīga, ka te gadās redzēt arī dažādas īpatnējas dabas parādības, piemēram, gaismas stabus, lodes, izgaismojumus, uzplaiksnījumus un tēlus, un uzņemt fotogrāfijās, ja vien, protams, tās izdodas. Mums gan neizdevās nofotografēt neko neparastu. Varbūt vajadzēja izmantot fotofilmiņas, nevis digitālo karti?

Palikt vai aiziet?

Lai arī zinātāji man teikuši, ka visspēcīgākās vietas patiesībā esot ārpus Pokaiņu meža, dodamies tur, kur iet visi. Pirmo reizi Pokaiņos biju pirms vairākiem gadiem un atceros, ka toreiz man ļoti sāpēja galva. Šoreiz Pokaiņi sagaida viesmīlīgi - nekādu galvassāpju, tikai viegls reibonis un nerealitātes sajūta. Uztveru to kā labvēlības zīmi un mierīgi turpinu ceļu. Pirmo ceļa malā ieraugām Mātes akmeni, kas mani pārsteidz nesagatavotu - tiklīdz tam tuvojos, notirpst kājas. Ceļabiedri izbrīnīti nolūkojas manī, bet man liekas, ka zeme zem kājām deg, tāpēc jožu atpakaļ uz mašīnu. Tikai pēc brīža esmu gatava atgriezties. Kaut arī esam nākuši ar labām domām, Pokaiņi mūs nolemj pārbaudīt un uzsūta vadātāju - domājam, ka ejam taisni, taču mistiskā veidā nonākam atkal tajā pašā vietā, kur jau bijām. Vai tā būtu zīme, ka jāiet prom? Nekā nebija, es gribu redzēt visus Pokaiņus!

Izpētu Pokaiņu meža taku karti un nolemju nepievērst uzmanību akmeņu nosaukumiem, lai asociācijas neiespaidotu manas sajūtas, bet tas nav tik viegli. Nosaukumi visdažādākie: Zikurāts, Tīrītava, Līgavas akmens, Mātes un Tēva akmeņi, Laimas galds, Dieva gulta, Dziedošais un Papardīšu akmens, Zintnieku laiva, Dziedinātava, Spēka biķeris, Akmens viesis un daudzi citi. Tiem vārdi doti, vadoties pēc ekstrasensu un dziednieku sajūtām un vīzijām, nostājoties pie šiem akmeņiem.

Neredzamais pavadonis

Ceļvedī pie ieejas mežā rakstīts, ka nevajag uzreiz gaidīt pārdabiskus brīnumus, vispirms jāļaujas meža mieram un savām izjūtām. Tā arī daru. Daba tik tiešām ir brīnišķīga - stalti koki, neparedzams reljefs, zilas debesis. Siltums mijas ar vēsumu, uzkalni ar ielejām, egļu audzes ar krūmu puduriem. Kājas gan turpina tirpt visu pastaigas laiku, un man šķiet, ka kāds mūs vēro, taču tas neliek justies neomulīgi, gluži pretēji - neredzamais pavadonis rada drošības izjūtu. Graciozi sēdēdamas akmeņu krāvumos, dīķos, sūnās un pat kokos, mūs vēro arī vardes, kuras tik lielā koncentrācijā vienuviet vēl neesmu redzējusi. Akmeņu krāvumi ir iespaidīgi, un sajūtas to tuvumā ir atšķirīgas - vieni mani pievelk kā magnēti, bet citiem pat tuvoties negribas. Šķiet, akmeņi sakārtoti kādā noteiktā sistēmā, jo attālumi starp tiem man liekas tik dabiski vienādi. Pat neieskatoties kartē, sajūtas ik pa laikam teic priekšā, ka te jābūt nākamajam akmenim. Un ir! Akmeņu, pareizāk sakot, vietu, kur tie atrodas, iedarbību uz veselību neuzdrošinos pārbaudīt, jo nav pārliecības, kuras no tām īsti ir dziednieciskas. Lai tās atšķirtu, ar siltuma vai aukstuma sajūtu vien nepietiek. Turklāt man vakarā jābūt Rīgā ar skaidru galvu un labu pašsajūtu, bet ir dzirdēts gan par ģīboņiem, gan pēkšņu asinsspiediena maiņu, gan sliktu dūšu un pat sāpēm.

Akmens upe

Jocīgi šķērsot tiltu, kas ved pāri akmeņu upei - ūdens neesamība neizslēdz plūduma sajūtu. Gaiss virs "upes" šķiet blīvāks un it kā kustas vienā virzienā. Gribu sameklēt tā saukto Dieva seju ar acīm kā diviem simetriskiem, izbruģētiem dīķīšiem, pakalnu kā degunu un pakavveida ieleju kā muti, bet kartē tā nav atzīmēta. Divus dīķus gan atrodam un iztraucējam to malās sēdošās vardes, kas cita pēc citas kā daiļlēcējas pazūd rēnajā ūdenī.

Baltajā kalnā gaiss ir dzidrs, matos spēlējas vējš, skatam paveras koku galotnes. Sajūsminos par milzīgajiem raudeņu un deviņvīru spēka puduriem - parasti šie ārstniecības augi jāmeklē kā ar uguni! Deviņu izteku avotiņā nomazgājam mutes. Ielūkojos pulkstenī - izrādās, Pokaiņi man atņēmuši laika izjūtu. Likās, ka esam šeit tikai stundu, bet patiesībā pagājušas jau trīs. Neraugoties uz nostaigāto attālumu, kājas nejūt nogurumu, toties atpakaļceļā uz Rīgu mums visiem pamatīgi sāk nākt miegs. Varbūt patiešām esam bijuši svētnīcā, atdevuši negatīvo enerģiju un pretī saņēmuši dievišķo? Pokaiņi neapšaubāmi ir ļoti neparasta vieta.

Attēlā: Pokaiņu akmens (fotowww.spoki. lv)

Praktiskais ceļvedis

* Pokaiņi atrodas 14 kilometrus no Dobeles centra uz Īles pusi.

* Kopējā Pokaiņu meža platība ir 500 hektāru.

* Visērtāk uz Pokaiņiem doties ar automašīnu, bet kursē arī autobuss no Dobeles.

* Ieejas maksa pieaugušajiem - Ls 1,20, skolēniem un pensionāriem - Ls 1, iebraukšana teritorijā ar automašīnu - Ls 1.

* Tuvumā atrodas Tuntuļu kalns, Zebrus ezers un kalns, Krīvu kalns, Dobes kalni, Dobeles pilskalns, Ķestermežs, Cibēnu Cepures kalns un upurkamens, Zebrenes Elku kalns, Smiltnieku pilskalns, Ezerlūķu pilskalns, Bīlastu ozols, Krievkalni, Bikstu muiža, Lustes pils, Zemgales pilskalns, Livonijas ordeņa pilsdrupas un daudz citu vietu.

Fakti un nostāsti

* Pokaiņu akmeņu vecums esot ap 200 000 gadu.

* Rīkstnieki apgalvo, ka visi akmeņi novietoti uz bioenerģētisko mikroviļņu plūsmu rezonanses joslām jeb āderēm vai to krustpunktiem, lai tos iezīmētu un enerģētiski aktivizētu.

* Ekstrasensi sajūt Pokaiņus kā ārkārtīgi spēcīgu vietu, kur ir dažāda veida enerģijas - gan dziednieciskas, ārstējošas, gan nomierinošas un uzlādējošas, gan dažiem nevēlamas un iznīcinošas.

* Akmeņu krāvumi esot mākslīgi veidoti, un ir viedoklis, ka zem Pokaiņiem esot "grīda" - izklātas akmens plāksnes, kas bijis pamats senajam zikurātam.

* Padomju laikos lauksaimniecības zemju labiekārtošanas darbos buldozeri iznīcinājuši lielāko daļu Pokaiņu akmens krāvumu.

* Daži pētnieki uzskata, ka Pokaiņi minēti grieķu mītos, bet kāds ģeologs izpētījis, ka daļa akmeņu nākuši no kāda Grieķijas reģiona.

* Uz akmeņiem varot atrast īpašas zīmes, kas atklājas, kad tiem uzlej ūdeni no svētavota.

* Uz Pokaiņu mežu ārstēties dodas ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki, kuri jūt, kurās vietās jānoguļas.

* Pokaiņos atrasts liels daudzums baltu sirdsveida akmeņu, kādu nav nekur citur.

* Akmeņi krauti noteiktā sistēmā, kas, iespējams, atspoguļo Visumu un ir zvaigžņu karte uz Zemes.

Visi raksti

Redaktors iesaka

Tikai Mocarts

Tikai Mocarts

12. decembrī Lielajā Ģildē ...

Lasīt vairāk 5 komentāri
Sigulda velogida - seniora pavadībā!

Sigulda velogida - seniora ...

Ļauties rāmam un nesteidzīgam ...

Lasīt vairāk 3 komentāri
Latviešu mēmā kino zvaigzne

Latviešu mēmā kino zvaigzne

Izstāde un lekcija „Jaunā ...

Lasīt vairāk 4 komentāri
Akcija „Café Spleen jeb Augusts 1914”

Akcija „Café Spleen jeb ...

Rīgas - Eiropas Kultūras galvaspilsētas ...

Lasīt vairāk 3 komentāri

Iepazīšanās

Iepazīsties ar vairāk nekā 6072 seniori.lv lietotājiem!

Atrast

  • Esmu bijusi Pokaiņos un brīnums bija:ar parastu fotoaparātu fotogrāfijā saulainā laikā it kā varavīksnes loks. Izskaidroju to, ka saules stari kaut kā fokusējās metāla aptverē...

    apsara Pirms 4 gadiem, 1 mēneša

Lūdzu ienāciet, lai pievienotu komentāru.

Mūsu draugi (klikšķini uz bildes)

  • Olimpiskais sporta centrs
  • Sava Dizaina Telefonu Vāciņi
  • Dienas Žurnāli
  • Latvijas Mākslas akadēmija
  • Projekts StarDust
  • Labklājības ministrija
  • Rīgas domes Labklājības departaments
  • Osteo.lv
  • tikaisievietem.lv
  • Medkursi
  • Dalbes Līcis
  • Iespēju karte
  • Piepūšamās atrakcijas