Nedienas ar vīru pensionāru

Vīram aizejot pensijā, sievām palielinās stresa līmenis, viņas sāk mocīt bezmiegs un pat depresija, ar laiku šī šis stāvoklis tikai pasliktinās. Turklāt laulātā jaunais status vairāk ietekmē nevis mājsaimnieces, bet gan tās sievietes, kuras turpina strādāt. Pirmo reizi Pensionētā vīra sindromu (PVS) aprakstīja amerikāņu ārsts Čarlzs Klifords Džonsons vēl 1984. Gadā. Toreiz viņš savā pētījumā citēja sindroma upurus. „Es vai jūku prātā. Man gribas bļaut uz viņu. Viņš visu laiku maisās man pa kājām," tā saērcinātās sievas par saviem vīriem-pensionāriem. Džonsona teorētiski aprakstītais sindroms kļuva plaši pazīstams, taču nesen izdarītie pētījumi apstiprināja tā eksistenci reālajā dzīvē.

No 2008. Līdz 2013.gadam zinātnieku Marko Betoni un Džordžio Brunello pētījumā piedalījās 840 japānietes. Japānu zinātnieki izvēlējās tāpēc, ka tur tradicionāli visizteiktāk tiek sadalīti sadzīves pienākumi starp sievietēm un vīriešiem, taču abi itālieši apgalvo, ka pētījuma rezultāti ir attiecināmi arī uz jebkuru no Eiropas valstīm. Tiklīdz vīrs kļuva par pensionāru, 47% pētījuma dalībnieču sūdzējās par emocionālām problēmām, 41% sāka izjust stresu, 23% iekrita depresijā, savukārt 16% bija problēmas ar miegu. Ar katru gadu PVS sindroma iedarbība pastiprinājās par 6līdz 14%. Pētnieki atzīst, ka aiziešana pensijā vīrietim ir grūts pārbaudījums. Samazinās ienākumi, un tas var kļūt par iemeslu stresam abiem, bieži vien pasliktinās vīrieša psihiskās veselības stāvoklis un vienkārši - ikdienas garastāvoklis. Atrodoties vairāk laika mājās vīrs arī kļūst par papildus slogu sievai, kurai vairāk jāgatavo ēst un jāuzkopj māja. Ja, vīram strādājot, sieva-mājsaimniece mazāk pavadīja laika kopā ar viņu, tad, situācijai mainoties, daudzas sievas sāka sūdzēties, ka nu mājās ir visu laiku jādzīvo ar „svešinieku". Dažkārt PVS sindroms kļuva arī par laulātā pāra šķiršanās iemeslu.