Ritini un būs vairāk ↓
Raksts
Atpakaļ pie dabas

Atpakaļ pie dabas

09.11.2011

 

Tā uzskata zintniece, valeoloģe un naturopāte Ilze Jansone, kura  novecošanu sauc par nedabisku parādību Viņa strādā ar biostrāvām, senlatviešu sakrālajām zīmēm, dziedinošo dainu vārdiem un pašas izstrādātu atveseļošanās sistēmu.

Romāns Koļeda, žurnāls Citādā Pasaule. Abonē žurnālu par pasauli, ko tikai nojaušam, e-kioskā!

 

Kā jūs no čellistes pārtapāt zintniecē?

Vispār esmu bijusi plaša profila kultūras darbiniece: Kultūras darbinieku tehnikumā apguvu kordiriģēšanu, spēlēju čellu vairākos kolektīvos, tostarp Baltijas kara apgabala orķestrī Virsnieku namā, kā padomju laikos sauca Rīgas Latviešu biedrību. Studentu trakā dzīve man gāja secen, jo mamma no Talsiem pārcēlās uz Rīgu, un mēs dzīvojām ļoti trūcīgos apstākļos. Studiju laikā ēst dabūju reizi trijās dienās un arī tad ne to, ko vajag. Vai tad es zināju, ka jādzer daudz ūdens, lai attīrītu organismu?!

Man agri bija jāsāk pašai pelnīt - divreiz nedēļā strādāju par muzikālo audzinātāju, intensīvi nodarbojos arī ar fizkultūru, diriģēšanu, klavieru un čella spēli. Tā bija milzīga slodze rokām, un finālā es Konservatorijas trešajā kursā biju tās samaitājusi, tāpēc spēlēšana bija jāmet pie malas. Dakteri pateica, ka esmu pārspēlējusi rokas. Tā bija nepareiza diagnoze. Es taču nevarēju pat karoti noturēt, tik ļoti sāpēja! Tagad saprotu - ja būtu nodarbojusies ar baletu, būtu pazaudējusi kājas. Man vienkārši cīpslu vietā veidojās putra, līdz maksimumam bija nospiesti nervi un uznāca neizturamas sāpes, gandrīz līdz bezsamaņai. Divdesmit divu gadu vecumā jutos kā neārstējama krople. Divus gadus mani vazāja pie dažādiem ārstiem, bet izcilā padomju medicīna izrādījās bezspēcīga. Nonācu pat līdz operācijai Maskavas pētniecības institūtā, kur manas cīpslas un nervi tika mehāniski attīrīti. Ārstēšana beidzās ar to, ka man izsniedza otrās grupas invaliditātes apliecību. Taču rokas turpināja sāpēt bez pārtraukuma, jo cīpslu vietā to somiņās atkal veidojās putra un spieda uz nerviem - šo kaiti sauc par stenozējošo ligamentītu. (Ieklemmējušos pirkstus rada ilgstošs smags un vienmuļš darbs. Slimības simptomi: sāp pirksti, to pamatnē virs cīpslām veidojas kustīgs sabiezējums, kas traucē saliekt un atliekt pirkstus.)

Tad vēl nezināju, ka man vajadzīgas organisma izejvielas - mikroelementi, nevis hormonu preparāti, ar kuriem tiku barota. Lai nesajuktu prātā, sāku mācīties bibliotēku zinātni, mākslas vēsturi un vācu valodu. Kad slimības trešajā gadā ierados pie invaliditātes grupas pagarināšanas komisijas, sev par laimi, satiku profesoru Višņevski. Viņš man atvēra acis! Profesors sacīja: "Meitenīt, divdesmit gadu vecumā būt invalīdei un cerēt uz tradicionālo medicīnu ir neprāts, jo tā nemeklē cēloņus, bet bezjēdzīgi cīnās ar sekām. Jums jābūt gudrākai un jāārstē sevi pašai!" Viņš pirmais man pateica, kas cilvēka organismam kaitē un būtu izslēdzams no ēdienkartes uz visiem laikiem, proti, sāls, etiķis, buljons, cukurs, bīdeļmilti. Man bija jādzer daudz ūdens, tējas un sulas. Profesors Višņevskis iedeva veselu augļu sarakstu, no kuriem derētu spiest sulas, bet par invaliditātes pensiju neko prātīgu nevarēju nopirkt. Šādā izmisuma situācijā iepazinos ar savu nākamo vīru Raimondu, kurš mani apprecēja, nezinot - būs man rokas vai nebūs. Patiesībā vīrs mani izglāba, no laukiem maisiem vezdams burkānus, kāļus, rāceņus, ķirbjus un kāpostus. Iegādājāmies pirmo padomju ražojuma sulu spiedi.

Tad jau jums bezgala paveicās ar vīru, esat laimīga sieviete!

Jā, Raimonds tiešām bija prātīgs vīrietis, atslēdznieks. Diemžēl jau aizgājis viņsaulē. Bet man ir trīs bērni un pieci mazbērni. Esmu laimīga.

Kā es atveseļojos? Dzērām tās sulas abi ar vīru, svītrojām no uztura rafinētos produktus, un jau pēc trim mēnešiem neciešamās roku sāpes mitējās. Protams, vairs nevarēju būt profesionāla mūziķe un pievērsos bērniem. Nolēmām ar Raimondu audzināt savas atvases tā, lai mazie nekad neslimotu. Devām pat kopīgu zvērestu: mūsu bērni pie dakteriem neies! Zvērestu pildījām pēc pilnas programmas. Nolēmām, ka mūsu mājās nebūs alkohola, tāpēc visas glāzes izmetu - lai nevajadzētu pie galda māžoties arī ar to pieklājības glāzīti. Bērni mums ar Raimondu pieteicās ik pēc gada, viņi dzīvoja smagos apstākļos, jo es biju invalīde, vienīgais apgādnieks ģimenē - vīrs. Taču viņi ne reizes nav slimojuši. Ne viņiem galva kaut reizi sāpējusi, ne vēders, ne saaukstējušies. Viņi visi trīs cauri slapji motocikla blakusvāģī izbraukāja Padomju Savienību, bet zināju, ka nekas nenotiks, jo maniem bērniem bija tīras asinis. Cukuru un baltos miltus bērni mājās nav redzējuši, jo šīs vielas organismā pārstrādes procesā pārtop alkoholā vai etiķī. Atzīšos, sākumā mums visiem bija ļoti grūti atteikties no sāls, mocījāmies, līdz organisms tomēr pierada.

Vai tad sāls izraisa nāvējošas briesmas, ka no tās būtu jāatsakās?

Mūsu asinīm nepieciešams nātrijs un hlors, bet to var saņemt no rutkiem, mārrutkiem, kāļiem, pētersīļiem, selerijām un jo īpaši no savvaļas ārstniecības augiem.

Sāls organismam nodara daudz lielāku postu nekā nikotīns un alkohols, tas saēd redzes nervu, sejas ādu, asinsvadu sieniņas, zarnu gļotādu, negatīvi ietekmē nieres... Esmu strādājusi Čukotkas pussalā, sešdesmit kilometru no Aļaskas, un pētījusi turienes ēšanas paradumus. Ziemeļu tautas, kas līdz šai dienai dzīvo pēc senču parauga, sāli nepazīst. Kā dziedniece esmu strādājusi vairākās sociālistiskās valstīs, jo Gorbačova valdīšanas laikā dziedniekus jau sāka atzīt.

Kā jūs izdomājāt, ka varat dziedināt citus cilvēkus?

Es neko neizdomāju, dziedniecība mūsu - Gustavu un Freimaņu - dzimtā pa vīriešu līniju nāk no paaudzes paaudzē. Mans tēvs savas spējas gan izmantoja tikai ģimenes vajadzībām, bet es savējās mantoju no krusttēva, kurš nav mans asinsradinieks. Pilnīgi viss, ko spēju kā dziedniece, manī ir no Kurzemes visu laiku slavenākā dziednieka daktera Mārtiņa Bērziņa. Mēs esam vienoti gara saitēm. Ulmaņlaikos viņš bija Sabiles pilsētas galva, bet, ienākot vāciešiem, Bērziņš brīdināja vietējos ebrejus par gaidāmajām nacistu represijām un izglāba no drošas nāves ļoti daudz čigānu. Viņam Sabilē uzstādīts piemineklis, uz kura pateicīgie čigāni iegravējuši "Mūsu tēvs Mārtiņš Bērziņš".

Esmu dzimusi kara laikā, 1943. gadā, un divu gadu vecumā Kuldīgā miru tēvam uz rokām. Vecāki zvanīja uz Sabili Bērziņam, kuram piederēja auto - tajos laikos liels retums. Dziednieks vēl nebija nolicis telefona klausuli, kad sevī sajutu ieplūstam dzīvību. Viņš mani bija uzcēlis ar domu spēku. Kad Bērziņš ieradās pie mums mājās, es jau sēdēju un smaidīju. Viņš skatījās uz mani un teica: "Šitā meitene nemirs, bet izaugs liela sieva un turpinās manu darbu! Maniem vārdiem nav attāluma." Protams, visi tikai pasmējās. Mans vectēvs zināja čūsku vārdus un vīveļvārdus (vīveles šajā gadījumā nozīmē asas vēdergraizes zirgam), bet tante prata ārstēt rozi un runāt ugunsvārdus.

Kā dziednieks Mārtiņš Bērziņš kļuva par jūsu krusttēvu, vai tikāt kristīta?

Mēs esam pagāni. Dievturu draudzes pamatlicējs Ernests Brastiņš bija Kuldīgas mākslinieka Jēkaba Bīnes skolotājs, kurš savukārt bija mūsu ģimenes draugs. Esmu uzaugusi dievturu garā, taču runāt par to padomju laikos nedrīkstēja. Nekādas krustnešu dogmas man netika potētas. Kopš apzinīga vecuma sevī jūtu Mārtiņa Bērziņa domu spēku, kas mani izglāba no nāves. Mans krusttēvs un arī tēvs vienmēr rakstīja vēstules, kuru pēdējie teikumi bija sava veida programma, tie bija novēlējumi, spēcīgi uzlādēti vārdi, kuros ietverts viss, kas cilvēkam konkrētajā dzīves brīdī vajadzīgs. Man visbiežāk novēlēja Dieva padomu un palīdzību, jo neko lielāku gribēt cilvēks nemaz nevar. Savu krustēvu labi atceros no četru gadu vecuma - viņam bija balta galva un bārda. Manā uztverē tā izskatījās Dievs. Kad viņš ienāca istabā, šķita, ka griestu vairs nav. Viņa klātbūtnē visiem bija vieglāk elpot. Es palēnām novecoju, bet Mārtiņš Bērziņš, šķiet, nemainījās. Vienreiz es viņam atļāvos paprasīt: "Cik ilgi tu grasies dzīvot?" Viņš atbildēja: "Simts man ir dots, bet varbūt kādu gadu vēl uzlaiž pa virsu." Krusttēvs nomira simt piecu gadu vecumā. Būdams izcils dziednieks, viņš slimniekam nekad rokas nelika klāt, strādāja tikai ar psihisko enerģiju. Ārstēt ar rokām ir zems līmenis, ikviena māte taču uzliek savam bērnam rokas vai uzpūš elpu uz nobrāzuma. Tā ir mīļa sadzīve, nevis profesionāla dziedniecība. Mūslaikos, ja kāds ar rokām var noņemt galvassāpes, viņš jūtas tik liels un varens, ka sevi sāk saukt par dziednieku. Un dziednieku asociācijas tūlīt piešķir licenci - ka tik' nāk nauda! Man par tādiem dziedniekiem ir jāsmejas. Ko viņi vēl var?! Par dziedniecību šiem cilvēkiem patiesībā nav ne mazākās sajēgas. Noņemt galvassāpes var ikviens dzīvs cilvēks. Cits jautājums, vai viņš spēj veikt astrālas operācijas, mainīt otra psihi. Cilvēku prātos valda haoss, jo viss tiek jaukts vienā putrā: bioenerģētiķis, ekstrasenss, dziednieks, zintnieks, šamanis.

Un kas jūs būtu?

Esmu tipiska zintniece, kura prot eksorcismu un psihoterapiju - iedarboties uz zemapziņu un to tīrīt. Redzēju, kā to dara krusttēvs, un man arī sanāk.

Cilvēki mūsdienās dzīvo tā, it kā saimniekotu uz šīs pasaules vieni paši un nebūtu ne velnu, ne dēmonu, ne mošķu. Visas tautas vienmēr pratušas tikt pašas galā ar šo garu pasaules klātbūtni, arī mūsu senči. Agrākos laikos katrā latviešu sētā bija savs zintnieks! To zināja jau senie grieķi un spāņi, kuri savās hronikās rakstīja, ka lielās nelaimēs viņi brauc pie Letas zemes zintniekiem pēc padoma un savvaļas ārstnieciskajiem augiem.

Pie mums?

Nu ja! Ne Grieķijā, ne Turcijā tādas zāles taču neaug. Vai tad es tur varētu izspiest māllēpeņu vai nātru sulu? Tur taču ir plika dzeltena zeme un akmeņi! Tāpēc ārstēties brauca uz visspēcīgāko enerģētisko zonu - Baltiju. Pat no kosmosa uzņēmumiem var redzēt, kā šeit mirguļo starojums. Parasti svešzemnieki ieradās Pokaiņos, kur akmeņos atstātas mūsu seno zintnieku iestrādātās programmas. Tas ir profesionālais līmenis, taču sadzīvē katra latviešu saimniece pati tika galā gan ar lopiem, gan ar laukiem. Viņa noskaitīja, piemēram, vārdus "Skauž mani skauģi, slēpies, mans rudzu lauks". Iet tāds skauģis garām un to rudzu lauku nemaz neredz. Dod, Dievs, mūsu dziedniekiem, kuri sevi par tādiem dēvē, sasniegt senās saimnieces līmeni!

Tātad jūs izdzenat no cilvēkiem un mājām nelabos garus.

Līdzīgi kā ikviens dzīvnieks iezīmē savu teritoriju un citi zvēri to respektē, katrā mājā ir kāds, kas, tēlaini izsakoties, danco pa šķīvi. Bet es māku nelūgtās būtnes pavirzīt nost, jo tās pašas virsū nebāžas, tikai jāpasaka, lai iet prom.

Baznīcai ir svētais ūdens un citi eksorcisma rituāla instrumenti. Ko jūs izmantojat?

Es izmantoju seno baltu metodi: dainu formulas, simbolus, zīmes, sakrālo ģeometriju, pēc kuras iedarbības astrāli iztvaiko. Nereti gadās, ka cilvēkā iemiesojas mirušā gars ar savu lāstu, vēzi un velnu. Tādos gadījumos sāku ar lāsta noņemšanu, tad jāpiebeidz velni, lai var sākt vēža ārstēšanu.

Kur jūs smeļat informāciju - atklāsmēs vai lasot?

Man ir tiešais kanāls, pa kuru saņemu visu vajadzīgo informāciju. Man nav ekrāna - trešās acs, tāpēc dažreiz strādāju kopā ar reģīšiem (ar gaišredzības potenciālu apveltīti mediji, - aut.), kurus īpaši trenēju. Zintēšanas laikā manam reģim uz ekrāna parādās viss vajadzīgais, un tālāk es pati zinu, kas man konkrētajā gadījumā jādara. Īpaši labi, ja reģis ir līdzās zemes spēka vietās, piemēram, Pokaiņos - tad varu pastrādāt daudz ātrāk.

Savas spējas nekad neesmu varējusi noslēpt; jau skolas laikā, kad apsēdos blakus, cilvēki ārstējās, kad piecēlos, siltums no viņiem aizgāja. No manis ļoti baidījās tie, kam iekšā bija kaut kas nelabs. Neesmu nekāda Lolobridžida, bet bija puiši, kuri no manu acu skatiena nevarēja atrauties, savukārt citi, gluži pretēji, nevarēja to izturēt un muka zem galda. Man vīrieši bariem lipa klāt, jo viņus pievilka manis izstarotā enerģija.

Vienmēr esmu gājusi klāt suņiem, jo nezināju, ka šie dzīvnieki var kost. Ja biju pazudusi, pieaugušie zināja, kur mani meklēt - suņu būdā. Saimnieki brīnījās, kā tas niknais suns to bērnu nav apēdis...

Arī jūsu nelaiķa brālis bija dziednieks.

Mana māte bija operdziedātāja Valentīna Freimane, pēc apprecēšanās viņa pabeidza Liepājas Skolotāju institūtu un sāka strādāt par skolotāju. Mamma sirdī palika māksliniece un mūs ar brāli sūtīja mūzikas skolā. Mans brālis Juris Gustavs mācījās pianistos, labi jodelēja un dziedāja, bet vēlāk izvēlējās ārsta ceļu. Viņš bija tikai astoņus gadus vecāks par mani, strādāja par dziednieku, bet nomira. Brālis ļoti ticēja reklāmām un mārketinga trikiem, kas izskalo cilvēku smadzenes, un tas nenāca par labu.

Lai cilvēks būtu vesels un viņam nevajadzētu ekstrasensa palīdzību, jūs iesakāt uzturā lietot alkšņu čiekurus, vītola un ozola mizu, kalmju saknes un vēl daudz citu savvaļas augu, kas saberzti noteiktās proporcijās un tiek pārdoti kā uztura bagātinātājs Salveo - brīnumzālītes pret visām kaitēm?

Nav tāda universāla līdzekļa, kas atjaunotu organismu kopumā, to var izdarīt tikai ar divdesmit piecu punktu sistēmu, ko esmu izstrādājusi. Katrs punkts, sākot no ārstnieciskā uztura un sulu kūrēm un beidzot ar pirti un vannu kursiem, atskābē asinis, bet apvienojošais elements ir Latvijas savvaļas augu pulveris, kurā ir viss, ko ikdienā ēduši mūsu senči. Patiesībā, regulāri to lietojot, cilvēks kompensē visas civilizācijas radītās kļūdas un pats spēj atjaunoties. Kad biju sevi izārstējusi, redzēju, ka būt ekstrasensam ar paaugstinātu intuīciju un bioerģētiku ir par maz - jākļūst par valeoloģi un naturopāti, tāpēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālajā bibliotēkā lasīju literatūru par dabas dziedniecību un pētīju seno tautu dzīvesveidu un uzturu. Būdama Pasaules etnobotāniķu asociācijas biedre, esmu izpētījusi, ka nevienas tautas nacionālais uzturs nav tāds, no kura varētu saslimt.

Latviešu virtuves variantā tie būti zirņi ar speķi, skābi kāposti, siļķes...

Nacionāls uzturs ir tas, kas konkrētā zemē aug savvaļā. Senās baltu tautas dzīvoja simtu gadu, jo lietoja uzturā vairāk nekā simt piecdesmit dažādu savvaļas augu, daudz sēņu, piecpadsmit veidu ogas, ieskaitot pīlādžus un irbenes, bārbeles. Nesen vēl visi vārījām cigoriņu tēju, pieneņu un vībotņu saknes, kaltējām kadiķogas, ķimenes, pavasaros lasījām pļavā skābenes un nātres. Man sapnī nerādījās, ka cilvēki var neēst virzu vai netecināt kļavu sulu! Atceros, mēs ar brāli gaidījām, lai tikai nenokavētu gaiļpiešu un citu zāļu vākšanas laiku! Lauku tirgos gandrīz neko nevarēja pārdot, jo visi paši gāja ogās un sēnēs.

Vai cilvēkiem jāskraida pa mežu?

Var jau neskriet un nomirt ar bulciņu zobos, gulēt pamperos ar gangrēnu, insultu un infarktu. Pati nevaru iedomāties citādu dzīvesveidu kā savvaļas augu vākšanu. Pasaulē ir komūnas, kurās ēd tikai to, kas aug brīvā dabā. Un viņiem pietiek! Cilvēks noveco tad, kad deģenerējas viņa dziedzeru sistēma. Katram, kurš nāk uz Zemi, ir noteikts dzīves ilgums un misija, kas dotajā laika sprīdī jāpaveic. Novecošana nav dabisks process - kamēr cilvēks ir dzīvs, viņa šūnas atjaunojas. Un neārstējamu slimību nav! Vajag tikai zināt, ko ēst, izejvielas, kas vajadzīgas konkrētam orgānam. Ja cilvēka aizkuņģa dziedzeris disfunkcionē, viņam draud simt piecdesmit slimību. Caur vēderu iet ne tikai vīrieša mīlestība, bet visa dzīvība. Vēderu var saukt par cilvēka otrajām smadzenēm. Ēdot nepareizu uzturu, zarnu traktā notiek pūšana, un mūsu smadzenes nestrādā. Savukārt, atjaunojot endokrīno sistēmu, atjaunojas pats cilvēks.

Jūs esot palīdzējusi daudziem Černobiļas upuriem.

Astoņus gadus vienu nedēļu mēnesī paralēli lekciju cikliem Ļvovā un Kijevā strādāju kā dziedniece Černobiļā, ārstējot atomelektrostacijas avārijā cietušos. Sastādīju viņiem saderīgas proporcijas zāļu tēju kompleksam, sulu kokteiļiem un bioloģiskām mikstūrām, kas atjaunotu radiācijas bojātos orgānus un kaulus. Izmantoju arī Salveo, ko izgudroju tieši osteohondrozei un osteoporozei, skrimšļu, mugurkaula un gūžas locītavu atjaunošanai. Tā sastāvā esošās miecvielas no koku mizām un lapām ātri vien atindēja cietušos organismus, bet, ja pulveri lietoja ilgāk, atjaunojās arī irdenie kauli, uz plikajiem globusiem atauga mati, atjaunojās redze un asinsrite. Vislielāko uzmanību pievērsu ciemam, kas atradās tikai desmit kilometru no Černobiļā notikušā sprādziena epicentra. Tur strādāja franču zinātnieki, pētot atstātos cilvēkus kā tādas laboratorijas žurciņas. Ļaudis naivi priecājās, ka nav evakuēti, lai gan cilvēki mira nepārtraukti. Manā atveseļošanās programmā pieteicās astoņdesmit cilvēku un - izdzīvoja! Viņi neēda ne gramu cukura, bīdeļmiltus, sāli, etiķi un gaļas zupas. Lietoja pulveri un spieda sulas no turpat izaudzētajiem dārzeņiem un augļiem, jo es uzstāju, ka augi arī cīnās par savu veselību un noteikti sintezē pretradiācijas vielas, ko saņems cilvēks.

Man ir Ļvovas Medicīnas institūta zinātniski pētnieciskās laboratorijas izsniegts dokuments, kas apstiprina, ka Salveo ārstē radiācijas sekas.

Daudziem cilvēkiem ir ekstrasensa spējas, bet tikai maza daļa ar to pelna maizi. Kāpēc?

Man bija pasaules mēroga skola ar četrsimt audzēkņiem, un tiešām - ne jau visi viņi kļuva par dziedniekiem. Savas spējas var izmantot arī citur, piemēram, pedagoģijā vai mākslā. Klausoties mūziku, cilvēki var izārstēties! Ikviens keramiķis, kokgriezējs vai audējs, kuram ir paaugstināts bioenerģētiskais līmenis, savu darinājumu nedrīkst vieglprātīgi izlaist no rokām, jo tam līdzi nāk informācija.

Man visu laiku ir paaugstināta bioenerģētika un tiešais kanāls - ja cilvēks manā priekša sēž, es zinu visu, kas man viņam jāsaka. Bet vēlāk es neko no tā neatceros.

Vai pēc šādiem seansiem nejūtaties iztukšota?

Tas ir pēdējais muļķis, kurš no sevis dod ārā! Tāds par dziednieku nevar strādāt. Kamčatkā masu seansa laikā man bija divi tūkstoši klausītāju, pa vidu vēl trīs grupveida seansi, no kuriem neviens neizgāja ārā ar sāpēm, vakarā individuālās vizītes un naktī - televīzija. Pēc šādas slodzes man nākamajā dienā uz skatuves vajadzētu izskatīties pēc sabrauktas reņģes. Esmu regulāri vadījusi masu seansus, ierakstījusi videokasetes un diskus, ko slimnieciņi ved mājās un saņem manu seansu katru dienu. Ja dziednieks nevar pieslēgties kosmiskajai enerģijai, viņš var ārstēt tikai savu bērnu vai suni.

Vai ir kas tāds, ko jūs nevarat, tāpēc atkāpjaties?

Četrdesmit gadu dziedniecības prakses laikā man nav gadījies nekas, ar ko nebūtu varējusi tikt galā. Savu pieredzi zintniecībā, slimību ārstēšanā un augu izmantošanā esmu aprakstījusi astoņdesmit grāmatās.

Ar biostrāvām varu izārstēt jebko, bet man labāk patīk, ja cilvēks pats sevi izārstē un atjauno savus orgānus. Piemēram, es pacientam izšķīdinu nierakmeņus, taču ar to ir par maz. Mans pienākums ir pateikt, kas viņam jādara, lai nierakmeņi nerastos no jauna: dienā jāizdzer divi litri ūdens, jāēd skābas ogas - brūklenes, bārbeles, irbenes, pīlādži, dzērvenes un rutks. Šodien cilvēki aizgājuši pārāk tālu no dabas, pārtiek tikai no gastronomijas precēm. Brīžiem šķiet, ka esam gatavi veikalā nolikt gultiņu, kādu galdiņu un gaidīt, kad atvedīs piena izstrādājumus, olas, gaļu, desas, zivis, pelmeņus, svaigas maizītes, konfektes, lai mudīgi to visu apēstu. Klāt vēl pievārītu makaronus... Bet to, kas aug aiz loga, dabā, cilvēks vairs neredz.

 

Visas intervijas

Redaktors iesaka

Tikai Mocarts

Tikai Mocarts

12. decembrī Lielajā Ģildē ...

Lasīt vairāk 18 komentāri
Sigulda velogida - seniora pavadībā!

Sigulda velogida - seniora ...

Ļauties rāmam un nesteidzīgam ...

Lasīt vairāk 16 komentāri
Latviešu mēmā kino zvaigzne

Latviešu mēmā kino zvaigzne

Izstāde un lekcija „Jaunā ...

Lasīt vairāk 12 komentāri
Akcija „Café Spleen jeb Augusts 1914”

Akcija „Café Spleen jeb ...

Rīgas - Eiropas Kultūras galvaspilsētas ...

Lasīt vairāk 11 komentāri

Iepazīšanās

Iepazīsties ar vairāk nekā 7588 seniori.lv lietotājiem!

Atrast

  • Compliment of the day to you. I am Ms Serina Johnson, I am sending
    this brief letter to solicit your partnership to transfer $9.5
    million US Dollars. I shall send you more information and procedures
    when I receive positive response from you.Kindly reply to me
    with this my alternative email address.( )
    Best Regards,
    Thanks
    Ms. Serina Johnson..........Sveiki,

    Kompliments no dienas jums. Es esmu Serina Johnson kundze, es sūtu
    tas īss vēstule lūgt jūsu partnerattiecības nodot $ 9,5
    miljoni ASV dolāru. Es sūtīt jums vairāk informācijas un procedūras
    kad es saņemt pozitīvu atbildi no you.Kindly atbildi uz mani
    ar šo manu alternatīvo e-pasta adresi. ()
    Ar laba vēlējumiem,
    paldies
    Ms Serina Johnson

    sarina Pirms 3 gadiem, 10 mēnešiem

Lūdzu ienāciet, lai pievienotu komentāru.

Mūsu draugi (klikšķini uz bildes)

  • Olimpiskais sporta centrs
  • Sava Dizaina Telefonu Vāciņi
  • Dienas Žurnāli
  • Latvijas Mākslas akadēmija
  • Projekts StarDust
  • Labklājības ministrija
  • Rīgas domes Labklājības departaments
  • Osteo.lv
  • tikaisievietem.lv
  • Medkursi
  • Dalbes Līcis
  • Iespēju karte
  • Piepūšamās atrakcijas