Lielais piedzīvojums

12.08.2011

Tagad Kasparam ir 27 gadi un, sācis lēkt ar izpletni pirms pieciem gadiem, viņš to darījis jau vairāk nekā 500 reižu. Debesīs jūtoties gaisā kā zivs ūdenī un tāpēc var nodarboties ar vēl vienu vaļasprieku, proti, fotografēt un filmēt brīvā kritiena laikā, pirms atveras izpletņa kupols. Savas bildes Kaspars ievieto interneta lapā www.adventure.lv

Vai tiešām nav vecuma ierobežojuma, lai ķertos pie izpletņa?

Pasaulē ir arī 80 gadīgie lēcēji. Viss ir atkarīgs no fiziskas formas. Tāpēc jau manā vecumā ir ļoti svarīgi lēkt uzmanīgi, tagad liekas - ai, kas tas ir mazs lūzums, bet vecumdienās šīs sīkās traumas pēkšņi sāk sāpēt un traucēt nodarboties ar iemīļoto sporta veidu. Nevajag būt vieglprātīgam, citādi sāpēs - mugura, kāja.

Tomēr, lecot ārā no lidmašīnas ap 4km augstumā, seko brīvais kritiens, kas ilgst apmēram 1 minūti. Vai nav pārāk liela slodze organismam?

Kritiena ātrums ir 200 km stundā. Taču tas, kas šajā brīdī cilvēks izjūt kaut kādas smagas pārslodzes, ir mīts. Sajūta ir brīnišķīga un vajag tikai tai ļauties. Protams, vējš planda matus un sejas vaibstus, bet pie tā ātri pierod (smejas)

Kas nepieciešams, lai kļūtu par izpletņlēcēju?

Vajadzīga tikai vēlme! Protams, mācību kursos, kas ilgts 3 nedēļas, jāapgūst tehnikas pamati un nu jau var paveikt savu pirmo lēcienu kopā ar instruktoru. Un tad - tikai uz priekšu. Jo vairāk tu lēksi, jo būs vairāk meistarības un gūsi arvien vairāk prieka no šīs nodarbes.

Visi var pabeigt šos kursus?

Nav obligāti jābūt speciālai fiziskai sagatavotībai. Ļoti reti, tomēr gadās, kad cilvēks nespēj pārvarēt baiļu slieksni, gaisā paliek kā nolēmēts, tad instruktors tā arī pasaka: varbūt šis sporta veids nav domāts jums.

Vai tev pašam joprojām ir bail lēkt?

Vairs nav. Bailes izzūd, taču paliek patīkams satraukums pirms katra lēciena. Kad es izkāpju no lidmašīnas virs mākoņiem, es katru reizi skaļi kliedzu aiz sajūsmas, kur vēl, ja ne augstu gaisā var labi skaļi izkliegties. Gandrīz katru nedēļas nogali dodos uz lidlauku. Šī nodarbe aizrauj, ļoti aizrauj, un vairs nevaru sevi iedomāties bez tās.

Droši vien vajag arī daudz naudas?

Jauns ekipējums maksā ap 3000 latiem, taču var nopirkt lietotu par pusotru tūkstoti, var arī galu galā to izīrēt. Kad licence kabatā, viens lēciens maksā ap 12 latiem. Tiesa, Latvijā vairs īsti nav kur lēkt. Vienīgā vieta palikusi Daugavpils. Ir pat izdevīgāk braukt uz Lietuvu Počīunai lidlauku, kur ir labs serviss šī sporta veida cienītājiem. Tāpēc jābūt arī autiņam, lai tur nokļūtu. Taču var vispirms pamēģināt nolēkt tandēmā ar instruktoru, lai pārliecinātos, vai vispār šis sports patīk. Lai sagatavotos šādam lēcienam, vajag tikai īsa instruktāža, jāsamaksā 85 lati un var droši laisties lejā sakabē ar instruktoru. Pieredze visam mūžam!

Kā uz šo tavu vaļasprieku skatās tuvinieki un draugi?

Vecāki sākumā uztraucās par mani, bet tagad ir pieraduši. Tiesa, daži draugi, kuri agrāk aicināja uz tusiņiem, tagad zvana arvien retāk, jo lēkšanas prieks aizņem gandrīz visu brīvo laiku. Taču ir paveicies ar to, ka mana līgava Dodo ( pēc tautības latviete, bet ar Gruzijas saknēm, tāpēc latvietim tik nepierasts vārds!) arī ir šī sporta veida fane. Mēs iepazināmies, kad viņa atrakstīja man e-pastu ar jautājumu - kā kļūt par izpletņlēcēju. Tagad ir mana kārta mazliet uztraukties, kad Dodo lec. Taču atrunāt viņu no šī vaļasprieka es negrasos, jo zinu, cik daudz dzīvē tas var nozīmēt.