Dzīvības enerģijas programmētājs

07.09.2012

Ilze Grīnuma, žurnāls Citādā Pasaule, par pasauli, ko tikai nojaušam. Iespēja abonēt e-kioskā!

Jau teju 20 gadu Igors Kudrjavcevs nodarbojas ar ķīniešu 4000 gadu seno vingrošanas mākslu cigun un pēdējos gados vijīgo kustību spēku nepaguris nodod arī citiem. Grupas ir pilnas - jauni, veci, slimi, veseli. Vieniem cenšas iekustināt stīvos kaulus, citi mēģina nomierināt informācijas nomocīto prātu. Ja arī līganās kustības īsti nesanāk, spēku var gūt jau no skolotāja enerģijas vien. "Tā ir mana misija," ir pārliecināts Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks.

Ko nozīmē cigun?

Ar ci ķīniešu valodā apzīmē dzīvības enerģiju, gun ir darbs, tāpēc kopā sanāk - darbs ar savu dzīvības enerģiju. Ci ir arī gaiss, tāpēc to bieži sauc par elpošanas vingrošanu. Tomēr jāsaprot, ka šie ir tikai nosaukumi, patiesībā tas ir veids, kā labāk dzīvot, kā uzlabot veselību vai vismaz sasniegt labsajūtu. Ķīnieši savā medicīnā jau tūkstošiem gadu balstās uz organisma enerģētiskajiem ceļiem - meridiāniem. Ja tajos rodas nosprostojums, enerģija nespēj plūst cauri visam ķermenim un nobloķējas. Cilvēks saslimst. Ar vingrojumu un ķermeņa īpašo punktu masāžu cigun atbrīvo kanālus un atjauno organismam nepieciešamo dzīvības enerģijas plūsmu.

Kā tas izpaužas praktiski?

Cigun ir vispatīkamākais ārstēšanās un veselības nostiprināšanas veids. Katru nodarbību sākam ar ķermeņa punktu masāžu, ko darām ar pirkstu galiem vai tā saukto kaķa ķepiņu, kad visi pirkstu gali ir savilkti kopā, vai ar plaukstas centru, ko sauc par laogun. Katram punktam ir savs nosaukums, un tā masāža paredzēta konkrētam mērķim, piemēram, imunitātes stiprināšanai, nieru darbības uzlabošanai, asinsritei, smadzeņu enerģijai. Tas ir patīkami, silti, nesāpīgi! Masējot plaukstas "uzsmaida" ķermenim. Vispirms ir jūtams siltums punktā, tad dziļāk, pēc tam visā ķermenī. Un tad arī ķermenis "uzsmaida" plaukstām.

Tālāk seko vingrošana.

Jā, un vingrojumu kompleksu ir ļoti daudz: mugurkaulam, gremošanas sistēmai, kādam konkrētam iekšējam orgānam vai, piemēram, enerģētiskajai aizsardzībai. Tomēr tie visi balstās uz pāris pamatprincipiem, no kuriem svarīgākie ir pareizā secībā izpildītas noteiktas kustības, pareiza elpošana un mierīgs prāts. Tie ir cigun trīs dārgumi. Plūstošie vingrojumi iekustina un sasilda ķermeni. Mūsu līnijas kļūst maigākas, viss šķiet tīrāks, jaunāks un nemanot piepildās ar spēku. Vingrošanas nobeigumā iegūto enerģiju saveļ mazā lodītē un ar īpašu kustību novieto vēderā zem nabas. Tā darbojas kā mūsu akumulators, kas tagad ir uzlādēts.

Vingrojumu kompleksi ir attīstīti 4000 gadu garumā, rakstiski un mutiski šo māku nododot no paaudzes paaudzē. Man patīk vingrojumi, kas domāti organismam kopumā. Ja tev nestrādā kāds orgāns, tas nenozīmē, ka tajā ir vaina, kā tas pierasts Rietumu medicīnā. Nesen satiku savu kursabiedreni, viņa saka: "Es esmu kardioloģe - aritmoloģe." Sadalīts pa sastāvdaļām, ne tikai pa orgāniem!

Un ko par to saka ķīniešu medicīna?

Saskaņā ar ķīniešu medicīnu, ja ir problēmas ar sirdi, jāstrādā arī ar aknām. Ja sirds strādā par švaku, ir par maz enerģijas, tas nozīmē, ka jāārstē aknas un tūlīt pat jāsāk strādāt arī ar plaušām.

Kāpēc ar aknām un plaušām?

Aknām ķīniešu izpratnē piemīt koka stihijas enerģija, bet sirdij - uguns. Ja koka enerģijas ir par maz, tas nozīmē, ka ugunij trūkst degvielas, tātad jāstiprina koks. Plaušas ir metāla stihija, kas saskaņā ar ķīniešu medicīnas likumiem var atņemt ugunij daļu spēka, tātad jāregulē šo orgānu attiecības, lai iestātos līdzsvars.

Un vēl - kā var ārstēt orgānus vien, neārstējot dvēseli? Rietumu medicīna ir tablešu medicīna ar vārdu "pret", jo tablete vienmēr ir pret. Rietumu medicīna piesaka karu slimībai, kamēr ķīnieši atveseļo orgānus, veicina to darbību un vispārēju labsajūtu.

Attēlā: Ķīnā 2006.gads.

Cik ķīniešiem ir cigun skolu?

Oficiālo vien ir ap 600, bet ar visiem to virzieniem būs līdz 3000. Agrāk teju vai katrai dzimtai, katrā ciematā bija sava vingrošanas skola.

Cigun - tas ir viens virziens?

Nē, tā ir sazarota skola, kā žurnāls ar daudzām rubrikām. Darbs ar dzīvības enerģiju var būt vērsts veselības virzienā, un tad tas būs atveseļojošais cigun. Var izvēlēties aktivizēt kaujas enerģiju vai saplūst ar Dievu vai augstāko, kas ķīniešu gadījumā ir Dao - tad jāizvēlas reliģiskais vai mistiskais cigun. Tad vēl var nepievērst uzmanību kustībām, bet pilnīgā mierā meklēt ceļu uz sevi pašu, savu sirdi. Sava veida kontemplācija, iekšējā jeb sirds lūgšana, kuras laikā ķīnieši savienojas ar Dao.

Kāds ir jūsu cigun?

Atveseļošanās un veselības nostiprināšanas. Mērķis ir fiziski un arī dvēseliski justies labāk. Mācīt to citiem, lai palīdzētu atveseļoties. Man tas ir dzīvesveids vienotībā ar dabu - debesīm un zemi, vienotībā ar dabas izpausmēm - enerģijām. Savukārt enerģija ir starojums uz āru, spēja rīkoties. Sākotnēji es praktizēju ļoti daudz un ilgi, bet tagad man tik daudz vairs nevajag. Enerģijas plūsma manī notiek nepārtraukti. Es tagad pat runājot varu iedomāties, ka mana galva smaida debesīm, pēdas smaida zemei, visi kanāli ir vaļā, enerģija plūst.

Cigun jūs pievērsāties pēc atgriešanās no Černobiļas katastrofas seku likvidēšanas darbiem. Vīlāties tradicionālajās metodēs?

Jā. Pēc atgriešanās meklēju palīdzību Radioloģijas institūtā Maskavā, bet ārstu ieteiktās vispārīgās un vispārzināmas metodes nelīdzēja tām veselības problēmām, kas mani piemeklēja. Ārstējos arī slimnīcā, līdz sapratu, ka man ejams pašam savs ceļš.

Braucāt uz Ķīnu, vai kāds ieteica?

Tie nebija vienkārši meklējumi, daudz ko izmēģināju, bet īstais atnāca pie manis pats. Tāpēc, ka cigun ir mana misija šajā pasaulē, ko es pildu jau 18 gadu. Es nedevos uz Ķīnu, cigun skolotājs bija atbraucis uz Latviju, un tas bija 1996. gadā. Šis mans pirmais skolotājs, meistars Sins, dzīvoja Rīgā teju divus gadus, un tā bija vienreizīga iespēja!

Jums pašreiz ir savs skolotājs?

Tāda, pie kura es regulāri brauktu, nav. 2006. gadā dzīvojot Pekinā, man laimējās satikt profesoru Ļu Tjandzjunu, Pekinas Tradicionālās Ķīnas medicīnas universitātes Cigun katedras vadītāju, un iziet pie viņa veselu apmācības kursu. Viņš ir pasaules mēroga meistars. 2010. gadā viņa vadībā ir izdota 624 lappuses bieza monogrāfija Chinese Medical Qigong. Es mācījos arī pie profesora Huana Sjaokuana, kas ir unikāls ārējās ci izmantošanas meistars. Tā ir ārstēšana no attāluma. Viņš ir autors grāmatai par cigun nozīmi vēža terapijā un ir iemācījis mani strādāt ar onkoloģiskiem pacientiem.

Vai cigun ir augstākā pakāpe?

Ja jums kāds to piedāvā, tad ziniet, ka tas ir komercdarījums, jo šai mākslai nekādu pakāpju nav.

Kā ar vingrojumu var attīrīt prātu?

Kā jau teicu, pareizi domāt ir viens no cigun dārgumiem. Tas nozīmē pareizi izmantot prāta spēku, spēju sakārtot domas un mainīties. Cigun tehnikā ir lieliska metode, kā tikt vaļā no nepatīkamām domām, kas grauž un nomoka. Nepatīkamas izjūtas var vizualizēt un tad nepatīkamo tēlu mainīt. Piemēram, galvassāpes kādam šķiet tumši zaļas un karstas. Es piedāvāju tās iedomāties baltas, un pēc kāda laika sāpes atkāpjas. Mūsdienu psiholoģijā ar to nodarbojas neirolingvistiskā programmēšana (NLP). Šajā ziņā šī mācība ir līdzīga cigun.

Neirolingvistiskā programmēšana - ieprogrammēt, pārprogrammēt prātu. Tas skan gandrīz kā nozombēt. Jūs to atbalstāt?

Jā, nosaukumam, iespējams, ir negatīva pieskaņa, bet pašai mācībai nav ne vainas. Es ar to strādāju, turklāt ļoti veiksmīgi. No programmām nav jābaidās, mums viss ķermenis ir vienas vienīgas programmas - bioloģiskas, ķīmiskas reakcijas. Cilvēks var sevi ieprogrammēt dzīvot veiksmīgi vai neveiksmīgi, un tas ir svarīgi.

Veiksmes programmēšana mūsdienās ir populāra, to sola daudzas mācības. Kā tas notiek?

Jāatceras, ka programmēšanai mēs esam pakļauti ik dienu. To dara sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi, apkārtējā vide. Kas ir programma? Stratēģija, noteiktu soļu kopums. Tas strādā arī cigun - vispirms jādara tas, pēc tam tas, tad vēl tas, un būs labs rezultāts. Nereti cilvēkam pasaka: "Jūs esat tāds un tāds, tāpēc tur neko nevar padarīt." Nekā, var, ar īpašām metodēm to ir iespējams mainīt!

Vai ir dabiski sevi ieprogrammēt?

Zināt, ir tādi cilvēki, kuri sevi dēvē par natūristiem. Viens no viņu principiem: cilvēkam nav dabiski staigāt visādās lupatās, jo daba nezina apģērbu, tāpēc tagad visi izģērbjamies. Nesen viņiem pat atvērta sava trenažieru zāle. Visi pa pliko, bet tur nekas īsti nesanāk, jo karstumā ķermenis sasvīst, un viņi slīd nost no trenažieriem. Pašā kristietības sākumā arī bija tāda sekta, kas uzskatīja, ka mums ir jādzīvo tā, kā Dievs radījis. Dievs radījis cilvēku pliku, turklāt šie cilvēki nevis staigāja, bet rāpoja un ēda zāli kā govis. Skaidrs, ka šī organizācija ilgi nepastāvēja.

Kas ir dabisks? NLP māca, kā savā labā izmantot konkrētas zināšanas par smadzeņu darbību un bezapziņu, kam ir liela ietekme uz ķermeni, bet ko nevar kontrolēt ar prātu. Ja es zinu, kā pareizi izdarīt, lai bezapziņa kalpotu manai veselībai, veiksmei, kāpēc to nedarīt? Pašos pamatos arī ķīniešu cigun ieprogrammē cilvēku uz izveseļošanos un veselīgu dzīvi.

Attēlā: Ar Dr. Šenu Ksjunu.

Kāpēc nieres ķīniešu medicīnā ir orgāns numur viens?

Nieru meridiānā atrodas vissenākā, senču enerģija: puse no mātes un puse no tēva. Tāpēc nieres ir tik svarīgas. Ķīnieši teic, ka nierēs ir tava vecākā enerģija. Kāds tu esi ieņemts, tāds būsi.

Ja ar nierēm ir problēmas?

Ar tām jāstrādā. Turklāt jāuzmanās, jo pēc Rietumu medicīnas standartiem nieres var būt arī veselas - labas urīna analīzes, attiecīgie asinsanalīzes rādītāji -, bet tas automātiski nenozīmē, ka ar nieru enerģiju viss ir kārtībā. Nieres atbild arī par dzimumfunkciju, ķīniešu izpratnē par maigumu jeb seksuālo enerģiju plašākā nozīmē. Cilvēks ar labu nieru enerģiju ir ļoti patīkams, omulīgs, viņam daudz kas izdodas, jo viņš ir auglīgs. Tāpēc nieres ķīnieši saudzē, īpaši vīrieši.

Nesaprotu, kāpēc, bet Rietumu civilizācija ļoti maz zina par dzimumorgānu funkciju, seksuālo enerģiju, par enerģētiskajām attiecībām. Austrumu filozofijā un medicīna šajā jautājumā viss ir skaidrs: kā dzimumdzīve ietekmē organismu, kā pareizi mīlēties, lai ir ne tikai bauda, bērni, bet arī enerģētiskā apmaiņa. Rietumiem ir vai nu puritānisms, vai pornogrāfija.

Jūs esat izgudrojis metodiku, kā likt lietā vārda spēku, un saucat to par verbālo rezonansi. Kas tas ir?

Neko pilnīgi jaunu šajā ziņā, protams, izgudrot nevar. Manā mācībā akcents vairāk likts uz tādiem vārdu izmantošanas aspektiem, kas palīdz izmantot vārdu kā enerģijas nesēju. Šajā ziņā esmu tuvāks cigun, tuvāks senākām mācībām, īstai, klasiskai kristietībai. Vārds ir enerģijas nesējs, simbols, savienots ar to, ko tas simbolizē. Tātad vārds rezonē ar savas nozīmes enerģiju. Un tā atrodas Visuma informatīvajā laukā. Katram vārdam ir ļoti liela nozīme. Ja vārdu pareizi izmantojam, tas dziedē. Ja mēs sakām "veselība", "labsajūta", "miers", agri vai vēlu mūsos šie jēdzieni sāk rezonēt un iedarbojas atbilstoši to nozīmei.

Kā izpaužas verbālās rezonanses seanss?

Pirmkārt, pievēršu lielu uzmanību tam, kā cilvēks runā, kādus parazītvārdus izmanto. Tas liecina par to, kas viņam notiek bezapziņā. Piemēram, cilvēks bieži izmanto vārdus "it kā". Es jautāju pacientam, vai viņš izmanto manus ieteiktos vingrojumus. Viņš atbild: "Es it kā vingroju." Tad vingro vai nevingro? Cits piemērs, kad katra teikuma beigās saka "vai ne?". Tas izrunājas automātiski, bet liecina, ka kaut kur dziļi iekšā tomēr "sēž" kaut kādi kompleksi, kas traucē justies pārliecinātam. Bet tas nav mans izgudrojums, to izmanto neirolingvistiskajā programmēšanā.

Savā mācībā es krietni paplašināju parazītvārdu sarakstu un konstatēju, ka ir tādi vārdi un izteicieni, kas vairāk dominē tieši Austrumeiropā. Piemēram, latviešiem ir vairāk šaubu, nenoteiktības valodā. Es prasu: "Kā tu jūties?" - "Nu, tā nekas." Vai šis cilvēks tiešām jūtas kā nekas? Es kopš astotās klases praktizēju morgā un zinu, ka nekas ir tikai līķis. Latvieši bieži vien nevar atļauties justies, kā viņi grib, un to tā arī pateikt. Man bieži pacients teikumu sāk ar: "Dakter, vai tā var būt, ka...?" Un stāsta, kā viņš jūtas. Es saku: "Bet, ja jūs to jūtat, tad tas var būt vai nevar?!" Ā, jā... Tad saprot. Šīs šaubas mums sēž teju gēnos.

Kā jūs no tā ārstējat?

Piemeklēju vārdus, kas vislabāk varētu palīdz tikt vaļā no konkrētajām problēmām un rezonēt ar nosprostoto enerģiju atbrīvošanu. Tad es izveidoju cilvēkam viņa personīgās meditācijas seansu - ierunāju diskā tieši viņam domātus vārdus noteiktā kombinācijā uz mūzikas fona.

Palīdz?

Palīdz! Skatoties, kas kuram vajadzīgs. Ja miers - meklējam mieru, ja enerģija - tad enerģiju. Ir, protams, arī vispārēji vārdu kompleksi labsajūtas radīšanai.

Savas psiholoģiskās metodikas es bieži papildinu ar cigun, jo veselā miesā dvēselei ir patīkamāk dzīvot.

Attēlā: Vingrošanas nodarbība hipodromā/

Ķīniešu vingrojumiem un ar tiem saistītajiem paskaidrojumiem ir skaisti nosaukumi: Kristāla pils, Astoņi brokāta gabali, Bifeļmāte skatās uz Mēnesi. Tie ir seni nosaukumi?

Puse no tiem izdomāti 20. gadsimtā, kad ķīnieši sāka pastiprināti tirgot savu medicīnu eiropiešiem, kuriem tik ļoti patīk visādas skaistas lietiņas.

Ķīnieši vingro arī ielās, birojos. Kā troksnī var atslābināties un uzņemt enerģiju?

Cigun mācība saka, ka visas enerģijas ir šeit, pasaulē. Vienmēr. Tāpat kā, piemēram, radioviļņi. Ar kustībām tu noskaņojies uz to, kas tev vajadzīgs, vienalga, kas tobrīd notiek apkārt. Turklāt ir arī tāda metodika, kad cilvēks pilnībā ieiet sevī, ieslēdzas savā klusumā un vispār neko apkārt vairs nejūt un nedzird. Cita lieta, ka es, protams, nevingrotu cehā, kur kausē alumīniju. Uz ielas? Nu, varbūt Valdemāra ielā pie Nacionālā teātra es nepildītu elpošanas vingrinājumus, jo tas nenāks par labu, bet, ja man tajā vietā iesāpētos mugura... Kāpēc neizvingroties?

Jūs varat sajust, kas kaiš cilvēkam, kura ciešanas tradicionālā medicīna nespēj atvieglot?

Kad barikāžu laikā sašāva kinooperatoru Andi Slapiņu un aizveda uz slimnīcu, man zvanīja un lūdza, lai braucu un kaut ko daru. Es nespēju, neaizbraucu, jo zināju, ka neko nevaru palīdzēt. Tur vairs nevarēja palīdzēt (kinooperators nomira slimnīcā - red.). Tomēr gadās arī citādi. Es neredzu auras, bet ar ķermeni jūtu, kas jādara. Es nevaru to teorētiski pamatot, bet mana roka pati aiziet pie vajadzīgās ķermeņa vietas vai punkta, atrodas arī pareizie vārdi, kas jāsaka. Sajūta tāda, it kā es pats sevī klausītos no malas.

Tagad ir daudz tādu pacientu, kuriem pietiek uzlabot ķermenī enerģijas gaitu un nomierināt prātu, lai viņu problēmas atrisinātos. Man ir daudz pacientu ar locītavu problēmām, kas teju vai brīnumaini ātri atveseļojas, īpaši, ja cilvēks ir gados jaunāks un nav kardinālu izmaiņu kaulos. Sāpes var noņemt ātri, problēmas sākas, kad sasniegtais jānostiprina. Tad izrādās, ka cilvēkam veselību nemaz nevajag, galvenais ir darbs. Zināt, kā dara sievietes? Atnāk pie manis, nu šausmīgi sāp, knapi kustas. Atrodu īstos punktus, noņemu sāpes, bet... sievietes nedrīkst ārstēt ātri! Kāpēc? Viņas nākamajā dienā atnāk ar vēl trakākām sāpēm. Tagad es savas pacientes jau laikus brīdinu: lūdzu, kad pāriesiet mājās, nesāpēs, bet tas nenozīmē, ka varat šovakar beidzot izmazgāt visas grīdas un izgludināt iekrāto veļu.

Problēma ir citur - neticībā, ka var izārstēties. Ar to ir grūtāk nekā ar reālām sāpēm. Atnāk pie manis pacients un teic, ka nezina, ko darīt, jo daktere apgalvojusi, ka ar to tagad būs jāmāk sadzīvot. Bet es saku: "Vai jūs gribat dzīvot ar savu slimību vai tomēr ar to cilvēku, kuru mīlat?"

Kā jūs palīdzat tiem, kas cieš no veģetatīvās distonijas?

Jā, tādu pacientu tagad ir ļoti daudz. Tradicionālā medicīna viņiem dod dzert antidepresantus. Es nospriegoto nervu sistēmu nomierinu citādi. Te jāzina ķermeņa punkti, kurus aktivizējot to var izdarīt. Šādos gadījumos uzreiz vingrot nav jēgas, jo cilvēks nereti ir jau tiktāl noguris, ka viņam tam nav spēka. Viens no skolotājiem man iemācīja šādiem gadījumiem labu paņēmienu. Vispirms es distonijas nomocītajam viegli pamasēju divus punktus - uz krūtīm un uz vēdera, bet pēc tam caur pēdu punktiem virzu savu spēcinošo enerģiju no rokām pacienta ķermenī. Nereti enerģijas saņēmējs no miera un labsajūtas sāk migt ciet. Šo punktu noslēpumu es atklāju arī pacientam, lai tālāk jau var darboties pats.

Ķīnieši šo procesu sauc par ārējo ci, kad spēcinošā enerģija tiek saņemta no ārpuses. Es neesmu ekstrasenss, bet ne vienmēr tas vajadzīgs. Cilvēks nepārtraukti izstaro elektromagnētiskos, gravitācijas viļņus, fotonus. Izstarojums nes līdzi daudz informācijas, jāmāk vien to izlasīt.

Jūsu vingrošanas skolu ir beidzis bijušais Valsts kontrolieris Raitis Černajs, kurš tagad pats ir cigun skolotājs. Daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku vingro cigun?

Raitis Černajs pie manis mācījās vēl kā valsts kontrolieris, brauca divreiz nedēļā. Viņš ir viens no labākajiem skolniekiem. Esmu novērojis: ja biznesa cilvēki vai eksakto jomu pārstāvji kaut ko mācās, tad dara to ļoti kārtīgi. Atkārtos un mēģinās, kamēr iznāks. Neatlaidīgi.

Arī tagad nāk dažādi sabiedrībā pazīstami cilvēki, augstas amatpersonas, bet pārsvarā viņi vingro individuāli. Vārdus gan es negribētu nosaukt. Nāk dziedātāji mācīties izmantot ķermeņa enerģiju pareizā virzienā. Man jau vairākus gadus ir arī kurss Mūzikas akadēmijā Ķīnas kustību māksla. Mūsu operas prīma Sonora Vaice pēc atsevišķu vingrojumu ierādīšanas man atzina, ka cigun viņai palīdz gan kinētiski, gan garīgi, piemēram, labāk un kvalitatīvāk dziedāt brīžos, kad ir tik aktīvi jākustas kā Traviatā.

Jums ir tik daudz grupu, prakse, kad jūs pats vingrojat?

Es daudz mazāk daru tās lietas, ka atņem cilvēkam laiku. Maz skatos televīziju, lasu tikai man pašas svarīgākās grāmatas, neeju uz kino un nebraucu brīvdienās lustēties uz pirti ar šašlikiem. Es pilnībā veltu dzīvi savai misijai, nemitīgi attīstot savas spējas un zināšanas. Turklāt man ir talants savu māku nodot tālāk.