Ritini un būs vairāk ↓
Raksts
Atklāt savu "es"

Atklāt savu "es"

06.01.2013

Romāns Koļeda

Cilvēks savu attīstības ceļu sāk bērnībā, turpina pusaudža gados, jaunībā, bet vienā brīdī apstājas, it kā būtu gana tiekties augšup. Jūs turpināt vertikālo gaitu līdz šim brīdim. Kāpēc sabiedrībā vērojamas šādas izaugsmes atšķirības?

Jā, tā ir tiesa, ka pēc augstskolas beigšanas cilvēki gandrīz vairs nemācās. Pat daudzi ārsti neturpina izglītošanos. Pasaules izziņas process apstājas, jo it kā nav vajadzības pēc tā turpināšanās. Patiesībā jau ir citādi. Jaunākie pētījumi apliecina, ka veciem cilvēkiem īpaši ieteicams turpināt mācīties vai pat sākt no jauna. Tas attiecas arī uz darbu ar datoru, jo, pat tetri spēlējot, veciem cilvēkiem smadzeņu garozā pieaug nervu šūnu apjoms. Tas nozīmē, ka tiek aizkavēti citi ar vecumu saistīti patoloģiski procesi.

Nevienu nevar piespiest mācīties, bet, domāju, pienāks laiks, un uzskati šajā ziņā tiks revidēti. Protams, sabiedrības pārvaldītājiem ir vieglāk, ja cilvēki nemācās. Lai iet uz veikaliem, spēlē futbolu un dejo ar zvaigznēm, bet mācās tikai daži - tie, kuri pārvalda pasauli! Tāda ir patiesā ideoloģija. Ja visi cilvēki mācītos, pieaugtu zināšanu apjoms, un mēs nevarētu prognozēt, kā sabiedrība attīstīsies. Kas notiktu ar planētas resursu izsaimniekošanu? Lai cik paradoksāli tas arī skanētu, sabiedrības attīstība ir jābremzē. Iedomājieties - ja visa Āfrika būtu tikpat attīstīta, cik Eiropa, pasaule ietu bojā! Ja Indijā visi lietotu tualetes papīru, dažos mēnešos tiktu izcirsti visi pasaules koki. Tieši tāpēc ir grūti pateikt, kā ir pareizi - vajag vai nevajag visiem cilvēkiem mācīties.

Ja runājam par mani, atceros, pēc Medicīnas institūta beigšanas sapratu, ka neko nesaprotu. Man iemācīja, kā uzbūvēti kauli, āda, taču globāli netika sniegtas atbilde uz jautājumu, kas ir cilvēks. Skaidrs, ka zināju fizioloģiju, anatomiju, psiholoģiju, bet tas arī viss. Domāju, katram cilvēkam piedzimstot līdzi dots jautājumu kopums, kas dzīves gaitā atklājas, un atkarībā no to daudzuma un dziļuma viņš meklē atbildes. Ja šādu jautājumu nav, cilvēks nemācās.

Un jums šādi jautājumi bija?

Jā! Kas ir aiz apvāršņa? Kāpēc sirds pukst? Kas ir apziņa? Un redze? Kur bijām, pirms ieradāmies šeit, un kas būs pēc tam? Vienlaikus šķietami infantili un sarežģīti jautājumi. Mazliet vēlāk, strādājot reanimācijā un redzot daudzu mīļu bērnu nāvi, redzot, kā viņus morgā griež, radās daudzi jautājumi. Sākumā tās ir dusmas, pārmetums eksistencei, konkrētās realitātes nepieņemšana. Intelekts tādējādi mēģina kaut ko saprast. Atbildes uz šādiem jautājumiem nav populāras, ikdienā tās žurnālos un avīzēs netiek publicētas. Padomju laikos mani interesējošus jautājumus iztirzāja maz, bet pienāca brīdis, kad kļuva populāri rakstīt par dzīvi pēc nāves. Tagad atkal visi raksta par seksu, bet nāvi aizskart ir ārpus labā stila robežām. Viss mainās, taču sabiedrības attīstības paradigmas neviens nevar izmainīt.

Uzskatu, ka mēs, cilvēki, no dzīvniekiem atšķiramies tikai ar to, ka spējam uzdot paši sev dziļi eksistenciālus jautājumus. Arī dzīvniekos ir līdzjūtība, piemēram, zaķu māte pabaro svešus zaķēnus, bet zirgi raud, tomēr dzīvnieki nespēj mācīties. Tikai cilvēks var pats sev pajautāt, kas ir eksistence. Tagad ģimenēs šādus jautājumus neapspriež, jo viss vērsts uz laimi, labsajūtu, labklājību. Galu galā sabiedrība grimst agonijā, izmisumā. Dzīves patērēšana atstāj aiz sevis tukšumu, gaidītās laimes sajūtas nav. Meli, visa pirkšana un pārdošana ir sekas līdzsvara zudumam pasaules uztverē.

Jo vairāk uzzini par eksistences interesantajiem noslēpumiem, jo vairāk sāc apzināties savu es, un tas sniedz neiedomājamu prieku. Varbūt skumji kļūst vienīgi tad, ja iedomājies, ka citi neinteresējas par šo bezgalīgo brīnumu, līdz ar to nav iespējama savstarpēja komunikācija šajā līmenī.

Vai mēs paši mazliet nenosakām eksistenci, neesam savā ziņā dievi?

Arī Jēzus Kristus teica, ka tādi esam. Tieši jautājums par to, vai esam dievi, ir līdzvērtīgs citam: kas ir mūsu patiesais es? Buda nekad nerunāja par Dievu, viņš teica: vispirms izziniet savu prātu, uzziniet, kas esat jūs paši, tad parunāsim par Dievu! Ikviens, kurš tagad lasa šīs rindas, lai palūkojas uz savu ķermeni un saprot, ka tās simt triljonu šūnas, neiedomājami sarežģītie elektrobioķīmiskie procesi, DNS garums, kas līdzinās attālumam septiņdesmit reižu līdz Saulei un atpakaļ, nav nekas tāds, ko mācētu uzražot mūsu māte un tēvs. Un kas tad ir prāts? Kur esam mēs paši? Tā meklējot, mēs sevi nemaz neatrodam. Tāpēc var teikt, ka Jēzus Kristus runāja par kvantu psiholoģiju un kvantu bioloģiju. Ja gribi atrast Dievu, pazaudē sevi! Visi senie gudrie vīri teica: vispirms iepazīsti sevi! Viņi zināja, ka sevi nevar atrast, toties tādējādi var atklāt pavisam citus eksistences uzbūves noslēpumus. Ikviens cilvēks ir neapzināta dievība, tāpēc lekcijās studentiem stāstu, ka evolūcija ir prāta matērijas spēja izzināt realitāti. Iznāk paradoksāli - tas ir gan sarežģīti, gan vienkārši, jo viss realitātes pamats jau ir katrā no mums un nekur ārpusē nav jāmeklē.

Kāpēc tad šajā izziņas ceļā ir tik daudz problēmu, kavēšanos?

Problēmas ir mūsu programmatūrā. Kas šīs "ziepes" ir sataisījis? Daudzi moderni zinātnieki uzskata, ka šo pasauli nav radījis Dievs, bet zemākas inteliģences būtnes. Mēs esam zemākas inteliģences sintēze - kā datorspēlē, kurā tēliem nav līdz galam pateikts, ka viņi ir tikai tēli, līdz ar to viņu zināšanas ir ierobežotas.

Modernā zinātne, tostarp neiropsiholoģija, arī atklājumi, par kuriem cenšos stāstīt Latvijā, saistībā ar pirmsnāves sindroma un ārpusķermeņa pieredzes izpēti, liecina, ka mūsu priekšstati par eksistences pamatu nav īsti pareizi. Cilvēki ir gatavi iet uz kapiem un raudāt, sakot liekulīgus līdzjūtības vārdus, bet nav gatavi saprast, kas ir nāve un viņu pašu esība. To nosaka bailes no kaut kā jauna, jo tad mēs nonāktu līdz patiesībām, ar kurām mūsu mazā programmatūra netiktu galā.

Ja reiz esam tēli, kas ar mums notiek pēc nāves?

Tēli ir nebeidzami. Burtiņš a ir vienāds visās grāmatās, līdzīgi notiek ar mūsu tēlu - tas nekur nevar pazust, vienīgi tiek pārcelts no šīs laiktelpas citā dimensijā. Karls Jungs teica, ka Rietumu cilvēkam dzīves skolā grūti tikt tālāk par pamatskolu, jo viņš baidās pazaudēt personības identitāti, teiksim, nebūt vairs ne latvietis, ne krievs, ne kristietis, ne budists, ne direktors, ne padotais. Tieši tāpēc mēs nevaram pazīt savu tīrās gaismas dvēseli. Franču zinātnieki, kas pētījuši nāves gaismu, sauc to par pirmatnējo inteliģento informācijas tahionu gaismas lauku. Tas ir virsgaismas ātrums.

Ir vecāki, kurus neinteresē, kas ar bērnu pēc nāves notiek, bet ir arī tādi, kuros sākas vertikālas pārmaiņas. Tādu nav daudz. Ar to gribēju teikt, ka esam ļoti primitīvi.

Kādas ir jūsu autoritātes, kuras palīdzējušas garīgajā izaugsmē?

Autoritātes ir bīstamas, jo ir bīstami kādam sekot, viņu kopēt. Sekojot autoritātei, tu nekad nevari atklāt ne sevi, ne īstenību. Tajā pašā laikā atzīstu, ka man ir skolotāji, kas, Arvīda Griguļa vārdiem runājot, devuši spārnus, lai varu lidot pats. Tie ir cilvēki, kuri realizējuši absolūto apziņu, taču vienlaikus atradušies tepat uz Zemes. No malas šādus cilvēkus faktiski neviens nevar atpazīt, arī Jēzum Kristum prasīja: "Kas tu tāds esi?" Vienam viņš bija kaimiņš, otram - galdnieks, trešajam - rabbi, ceturtajam - mesija, piektajam - Dieva dēls. Atkarībā no tā, cik paši esam attīstījuši savu apziņu, spējam otrā pamanīt dievišķā klātbūtni.

Man jēdziens "skolotājs" saistās ar mīlestību, nevis autoritāti. Mīlestība ir stāvoklis, uz kuru visi tiecas, taču to samoka, gaidot visu no otra. Skolotājs ir mīlestības un absolūtā miera precedents, kura klātbūtnē sajūtam, kādā stāvoklī mēs paši gribētu atrasties. Tā ir kā dotācija, kurā skolotājs mūs ieved, iespēja piedzīvot pašam sevi. Ar savu garīgo klātbūtni skolotājs bloķē mūsu aprobežotā prāta svārstības, ļaujot cilvēkam piedzīvot mīlestību, mieru, līdzjūtību, mūžību, bezgalību. Tās ir kategorijas, uz kurām tendēta visa māksla, kultūra.

Vai varat nosaukt savus skolotājus vārdā?

Rietumu pasaulē tāds ir Jēzus Kristus, Svētais Francisks, Tiānas Aplonijs, Hermejs Trismegists, tēvs Pio. Austrumu pasaulē šādu cilvēku ir miljoniem reižu vairāk, jo tā ir daudz vecāka kultūra - tur bija sešus tūkstošus gadu senas universitātes, kad Rietumos visi vēl staigāja zvērādās un ēda jēlu gaļu. Negribu šeit piesaukt reliģiju pārstāvjus, bet tos skolotājus, kurus Latvijā nezinām. Viens no tādiem dzīvoja Indijā un uzvarēja fizisko nāvi - tas bija Ramalinga. Par viņu lasāms visās pasaules enciklopēdijās. Ramalinga realizēja fizisko nemirstību un aizgāja no šīs pasaules gaismas ķermenī. Tādu cilvēku ir daudz, piemēram, Babadži un viņa māsīca Matadži, Garabs Dorže, Padmasambhāva, Lao Czi - ķīniešu bībeles Daodedzin sastādītājs. Tibetiešu vēsturē zināmi vēl astoņdesmit četri mahasidhas, kas realizējuši fizisko nemirstību, proti, nav piedzīvojuši fizisko nāvi. Bet visa Eiropa noteikti zina grāfu Senžermēnu.

Skolotāji izglāba manu prātu, kurā kopš jaunības bija tik daudz jautājumu. Bet manas dvēseles diplomdarbs bija teikums, ko teicis Jēzus Kristus: "Nāve tiks aprīta uzvarā." Mani kā reanimatologu, kurš pārstāv ļoti jaunu, apmēram četrdesmit gadus pastāvošu zinātni, ieinteresēja jautājums: vai vispār iespējama fiziska nemirstība? Pie tā strādā milzu institūti ar nanotehnoloģijām, cilmes šūnu un kriobioloģijas tehnoloģijām. Tās ir sekas atziņai, ko izteicis Jēzus Kristus. Mani interesēja tās zināšanas, jogas, kurās ietverts seno un mūsdienu skolotāju viedums, īpaši saistībā ar moderno zinātņu, piemēram, kvantu bioloģijas un kvantu mehānikas, kvantu psiholoģijas atziņām. Katru gadu ASV universitātēs notiek lielas konferences, kurās piecdesmit vai pat astoņdesmit dažādu nozaru zinātnieki kopā ar jogiem pēta seno viedumu un cenšas aptvert, kas ir prāts, prāta daba, prāta matērija, domas, realitāte, absolūtais tukšums.

Ko šīs atziņas jums dod? Vai tās ir jūsu dzīves mērķis un sniedz laimes sajūtu?

Tās iedvesmo, sniedz garīgi intelektuālu atbalstu pasaules jušanai, domāšanai, manai eksistencei. Pirmkārt, saprotu, ka savos meklējumos un izmisuma brīžos neesmu viens; otrkārt, šīs atziņas līdzsvaro. Kad nodaļā guļ četri bērni ar smadzeņu audzējiem, kļūst ļoti skumji. Nav nekā pretīgāka kā redzēt mīļus, jaukus bērnus, ko piemeklējušas tādas šausmas. Protams, viedas zināšanas nevar viņiem mākslīgi palīdzēt, bet manā emocionālajā līdzpārdzīvojumā tās mani balsta, lai es saprastu, ka bērna ciešanas noteiktos mirkļos ir tikai daļa no lielā eksistences noslēpuma. Reizēm dažos teikumos ietvertas zināšanas palīdz gan bērnam, gan viņa vecākiem tikt galā ar smagām situācijām.

Protams, daudziem šādas zināšanas vispār nav vajadzīgas, viņiem varbūt pat šķiet, ka Kļava jaucas tur, kur nevajag, bet mani viņu domas neinteresē. Pats esmu klupis, bet atkal cēlies un turpinājis mācīties, lai kaut ko saprastu. Diemžēl šodien Latvijā un sabiedrībā valda aprobežotība.

Kā jums šķiet, vai laime kā jēdziens un dvēseles stāvoklis vispār ir jāņem vērā, vai uz to ir jātiecas?

Tāpat kā zivīm ūdenī vajag skābekli, mums vajadzīga laimes sajūta, bet katrs ar šo vārdu saprot ko citu. Buda jautāja: "Kā tu debesīs vari būt laimīgs, ja uz zemes kaut vienam ir ciešanas?" Vai kāds no mums var patiesi pieņemt šādu pozīciju? Diez vai... Katrs velkam uz savu pusi. Putniem vajag ligzdas, lapsām - alas, bet cilvēkiem - mājas, kurās dzīvot, tāpēc, neiekrītot reliģiski filozofiskās galējībās, jāatzīst, ka kosmosā ir noteikts pamats, kas katras būtnes laimei vajadzīgs: mājvieta, ēdiens, siltums. Augstākā laime ir līdzsvarotas, pilnīgas attiecības pašam ar sevi, ar Dievu un cilvēkiem.

Kas vajadzīgs Pētera Kļavas laimei?

Daudz kas! Izstāstīšu vienu modernu ebreju anekdoti. Mozus domāja, ka galvenais ir tur, augšā; Zālamans teica, ka galvenais ir prāts; Jēzus Kristus apgalvoja, ka tas meklējams sirdī; savukārt Rotšilds uzskatīja, ka galvenais ir nauda. Bet Einšteins konstatēja: viss ir relatīvi.

Necenšos definēt, kas man ir laime, jo tādas nav. Laime ir tikai koncepcija. Ir individuālā eksistence, ir fizioloģija, ir sociālā esība, bet es tajā neko neizdalu atsevišķi. Mežā redzu ne tikai sēnes, bet arī kokus, putnus un zāli. Cenšos mācīties no nemirstīgajiem skolotājiem, kuri runā par realitātes neduālismu, neizvirzot fokusu: es - dzīve - laime - Dievs. Man laime nozīmē atrašanos neduālisma stāvoklī, kad neeksistē mans es ar savām prasībām.

Tā ir meditācija, ekstāze - kā to nosaukt vienkārši?

Ne ekstāze, bet dziļa, integrēta realitātes apzināšanās. Tas ir sarežģīti, bet mūsu DNS uzbūve arī nav vienkārša. Cilvēkiem būtu jāatturas no argumenta: "Tas ir sarežģīti." Skaidrs, ka tā ir.

Viens kalpošanā Dievam aizmirst sevi, nonākot neduālisma stāvoklī, cits to piedzīvo, piemēram, gleznojot vai rakstot mūziku, un tie arī ir paši laimīgākie mirkļi.

Kā lai cilvēks neapjūk, ja uz vieniem un tiem pašiem būtiskajiem jautājumiem zinātnieki, filozofi un teologi atbild atšķirīgi, pat pretrunīgi?

Dažādās atbildes apliecina cilvēces intelektuālo impotenci. Esība ir tāda, kāda tā ir, tāpēc īstenība ir viena, bet katrs cilvēks to mēģina pielāgot savai patiesībai. Esi budists vai kristietis, tici Mozum vai Šivam, tev ir balta vai sarkana ādas krāsa, vienalga - ikviena cilvēka asinis ir sārmainas, pH 7,4. Tā ir patiesība. Tu vari no viena māla izgatavot simt dažādu vāžu, nokrāsot tās, bet vienalga to visu pamatā būs māls, kam doti dažādi uzslāņojumi - atšķirīgas formas un toņi.

Jo inteliģentāka sabiedrība, jo unificētāka tajā ir pasaules izpratne. Kad satiekas divi apskaidrotie, viņiem nav par ko runāt. Viņi var dzert tēju un saskaņā baudīt brīdi, kā Omārs Haijams apraksta savā dzejā. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šī daudzu šķēršļu pilnā un daudzpolārā pasaule ir vajadzīga, lai būtu interesantāk!

Un tikai tāpēc Dievs ir tūkstoš veidos?

Jā, tā ir viņa programmatūra, kā viņš spēlē savas paslēpes. Būtu traģiski, ja pasaulē būtu tikai rozes, visi cilvēki būtu metru divdesmit gari un apkārt vienīgi Rimi. Bet ko mēs zinām par to, kā ir citās pasaulēs?

Kā jūs traktējat mūžīgo jautājumu par cilvēka dzīves jēgu?

Jēga ir pazaudēt savu es, nonākt neduālisma stāvoklī.

Kristieši mēdz teikt, ka cilvēks uz zemes nekad nevar justies labi, jo viņa mājas ir debesīs.

Arī daudzi cilvēki, kuri guvuši pirmsnāves pieredzi, apgalvo: te ir elle. Kādi jēgas meklējami iespējami šajā ellē? Mūsu apziņas deformācija nozīmē paradīzes zaudēšanu, tāpēc mums jāmaina apziņas fokuss. Arī šī ir Dieva valstība, tikai nestabila, jo pakļauta bipolāriem likumiem, svārstībām starp plusu un mīnusu. Daudzi zinātnieki rakstījuši, cik Zeme ir antihumāna attiecībā pret cilvēka ķermeni: gravitācija, elektromagnētiskie lauki un citi nosacījumi apgrūtina bioloģiskas būtnes dzīvi. Mēs dzīvojam ar milzu pārslodzi, tāpēc pirmsnāves sindroma pētījumos regulāri aprakstīts, ka atbrīvošanās no fiziskā ķermeņa visiem sagādā milzu atvieglojumu.

Jūs droši vien atzīstat dvēseļu pārdzimšanas teoriju, taču tad rodas jautājums: ko bērns manto no savām iepriekšējām dzīvēm, bet ko - no saviem bioloģiskajiem vecākiem?

Tas ir visbūtiskākais jautājums, pie kura pašlaik strādā gudri zinātnieki. Viens no pirmajiem pasaulē to aktualizēja psihologs profesors Jans Stīvensons, kurš pierādījis trīs tūkstošu bērnu reinkarnācijas. Viņš aprakstījis, kādā veidā notiek informācijas pārnese no iepriekšējā cilvēka ķermeņa bioloģiskajām rētām, piemēram, pēc šautām vai operācijā gūtām brūcēm, uz jaunā iemiesojuma ķermeni. Tad tiešām rodas jautājums: ko mums nodod bioloģiskie vecāki? Skaidru atbildi zinātne pagaidām nespēj sniegt. Nav zināms, kā vecāku dotajām hromosomām DNS ķēdē veidojas uzslāņojums no iepriekšējās dzīves.

Kādas ir cilvēka dzīves ostas, kas spēj viņu pārvērst - varbūt tā ir bērna piedzimšana, bet varbūt tuva cilvēka nāve? Kā tas bijis jums?

Atceros kādu skaistu ziemas dienu, kad vēl mācījos vienpadsmitajā klasē. Biju aizslēpojis tālu mežā, sēdēju sniegā, aizdomājos par meitenēm un zēniem, cilvēku attiecībām un eksistenci. Sapratu, ka viss ir relatīvs, un manī sabruka ideālisma pīlāri. Aptvēru, ka ideāli ir tikai mūsu iedomas, fantāzijas, pašu būvētās mākoņu pilis. Pirmo reizi sapratu, cik interesants ir cilvēka prāts.

Taču tā bija arī vilšanās.

Jā, spontāns jauna cilvēka ilūziju sabrukums. Un vēl mani ļoti ietekmēja darbs šeit, reanimācijas nodaļā, jo mīļu, jauku bērnu ciešanas raisīja protestu pret eksistenci, un es sāku meklēt atbildes uz jautājumiem par tās kārtību. Šie meklējumi piespieda mani attīstīties, izglītoties.

Dzīvei parasti ir tā dēvētā parādes un virtuves puse, droši vien arī jūsējai ir līdzīgi...

Man ir tikai virtuves puse (smejas). Atklāti runājot, duālisms ir. Vislabāk jūtos prom no cilvēkiem, vienatnē pie dabas, pavisam jauki - peldbiksēs pie jūras. Un viss! Tā laikam ir mana visīstākā puse, kurā esmu visapmierinātākais ar sevi. Nav sabiedrības, pasaules, kairinājumu, tikai neizjaukts līdzsvars, atpūta. Sliktā virtuves puse izpaužas ģimenē, kur esmu mazliet kašķīgāks, jo gribu visu pārāk ideāli, spiežu mācīties. Pieprasu pārāk lielu atbildību no sievas un bērniem, bet tas jau piederas pie lietas. Viņi varbūt visvairāk cieš no mana iekšējā satura, kas mani reizēm moka. Diemžēl pret vistuvākajiem atļaujamies būt vispatiesākie, visatklātākie arī disharmonijas brīžos, ko viņi nav pelnījuši. No otras puses, katram no mums varbūt jāsaņem no otra arī kas nepatīkams, jo vēlāk tas izrādās ļoti vajadzīgs. Ne jau glaudīšana pa spalvai mūs padarīs gudrus! Tajā pašā laikā jāatzīst, ka reizēm nesaglabāju toleranci ikdienas sīkumos, kur tā būtu nepieciešama. Un tomēr - pilnība veidojas no sīkumiem, tāpēc varbūt par tiem ir vērts kasīties...

Kādi ir jūsu paša sīkumi, sadzīves ieradumi?

Man nav laika ieslīgt ieradumos, jo visu laiku strādāju (smejas). Protams, ir ieradums pagulēt, kad vien tas ir iespējams, un paēst. Vasarās peldu, ziemās slēpoju. Brīvajos brīžos lasu. Es par maz atpūšos.

Kāds ir ceļš uz jūsu sirdi?

Esmu sentimentāls, tāpēc... caur aizkustinājumu. Varbūt tā ir kompensācija ļoti agresīvajai videi, kurā strādāju. Reanimācijas nodaļā nav vietas sentimentam. Bet, ja redzu, ka kāds glāsta papagailītim galvu un ar viņu sarunājas, man kļūst labi. Tas ir ceļš uz manu sirdi.

Foto: Matīss Markovskis (žurnāls Sestdiena)

Visas intervijas

Redaktors iesaka

Tikai Mocarts

Tikai Mocarts

12. decembrī Lielajā Ģildē ...

Lasīt vairāk 18 komentāri
Sigulda velogida - seniora pavadībā!

Sigulda velogida - seniora ...

Ļauties rāmam un nesteidzīgam ...

Lasīt vairāk 16 komentāri
Latviešu mēmā kino zvaigzne

Latviešu mēmā kino zvaigzne

Izstāde un lekcija „Jaunā ...

Lasīt vairāk 12 komentāri
Akcija „Café Spleen jeb Augusts 1914”

Akcija „Café Spleen jeb ...

Rīgas - Eiropas Kultūras galvaspilsētas ...

Lasīt vairāk 11 komentāri

Iepazīšanās

Iepazīsties ar vairāk nekā 7651 seniori.lv lietotājiem!

Atrast

  • Reiz es citēju SCHoncingeru-un augstākā ideja nepazīst žēluma.......Tagad manai dzīvei ir tikai virtuves puse.Un vairs nekaunos.Jo tas kā ir nav atkarīgs no manīm -un tādēļ esmu sākusi runāt.

    Ingucis Pirms 5 gadiem, 2 mēnešiem
  • Loti intresanta intervija ,paldies!

    Antra Pirms 5 gadiem, 2 mēnešiem

  • hi dear
    kā jūs darāt šodien, es ceru, ka naudas sods mans mīļais esmu tik priecīgs, iet caur savu profilu šodien es biju tik laimīgs, es mīlu jūsu dvēsele mate, un jūsu sapņu sieviete gaida, lai lasītu no jums paldies un palikt svētīt Vivian.pleas rakstiet man ar mana e-pasta adresi šeit ()

    vivianolove Pirms 4 gadiem, 3 mēnešiem
  • Compliment of the day to you. I am Ms Serina Johnson, I am sending
    this brief letter to solicit your partnership to transfer $9.5
    million US Dollars. I shall send you more information and procedures
    when I receive positive response from you.Kindly reply to me
    with this my alternative email address.( )
    Best Regards,
    Thanks
    Ms. Serina Johnson..........Sveiki,

    Kompliments no dienas jums. Es esmu Serina Johnson kundze, es sūtu
    tas īss vēstule lūgt jūsu partnerattiecības nodot $ 9,5
    miljoni ASV dolāru. Es sūtīt jums vairāk informācijas un procedūras
    kad es saņemt pozitīvu atbildi no you.Kindly atbildi uz mani
    ar šo manu alternatīvo e-pasta adresi. ()
    Ar laba vēlējumiem,
    paldies
    Ms Serina Johnson

    sarina Pirms 3 gadiem, 11 mēnešiem
  • Aizdevuma piedāvājumu finanšu starp Mr un Mrs īpaši Francija, Beļģija, Šveice, Rumānija, Itālija, Spānija, Kanāda, Portugāle, Vācija, Austrija, Indija, salas, Māršala...). Jums nepieciešams naudas aizdevumiem starp indivīdu sejas finansiālas grūtības, lai beidzot izkļūt no strupceļa, kas izraisījuši bankām, noraidījumu ierakstu pieteikties uz fondiem. Mēs esam starptautiska struktūra finanšu ekspertu, kas varētu veikt jums aizdevumu summa, kas jums nepieciešams un ar nosacījumiem, kas atvieglo dzīvi. Es varu jums palīdzēt šādās jomās: finanšu, hipotekāro kredītu, investīciju, auto aizdevumu, parādu konsolidācijai aizdevums, kredītlīnija, otrais Hipotekārais kredīts izpirkšanu, personas aizdevums. Mēs izsniedzam aizdevumus, sākot ar €5000 25 miljoni minimālā € līdz visām personām, kas ir spējīgs izpildīt nosacījumus. Esat reģistrējies, banka aizliegta, un jums nav favor no bankām. Mans procentu likme ir 2 % gadā. Ja jums naudu citu iemeslu dēļ, lūdzu, jūtieties brīvi sazināties ar mani, lai iegūtu vairāk informācijas. Es esmu pieejams tikties ar maniem klientiem, kas ilgst līdz pat 5 dienām pieteikuma formas saņemšanas. Ja jums ir interese, lūdzu, sazinieties ar mani plašāku informāciju. Lūk, mans e-pasts:



    PS: Ziņojumu beidzot, lai palīdzētu tiem, kas ir nepieciešams.
    PALDIES PAR SADALI ŠO INFORMĀCIJU, LAI PALĪDZĒTU TIEM, KAM IR VAJADZĪGA NAUDA, LAI ATRISINĀTU PROBLĒMU, VAI VEIKT PROJEKTA.

    geraldine Pirms 2 gadiem
  • Jūs vēlaties naudu starp privātpersonām ieguldīt nekustamajā īpašumā vai iegādāties automašīnu vai parādu konsolidācijai aizdevumu vai kredītu izpirkšanai vai personīgos nolūkos. Ja jums ir laba reputācija un spēj izpildīt savas saistības maksāt, lai es varu jums apliecināt, ka aizdevuma noteikumi lietderība krūtsgals drošu un pieejamu visiem sabiedrības slāņiem.
    Mans procentu likme ir 2%, saskaņā ar noteiktu pabalstu. Atmaksas termiņš tiek sniegta saskaņā ar ienākumiem no aizņēmēja poolt.Olid jūs atteicāties aizdevumu neatbilst Bankas prasībām jebkur, nevilcinieties sazināties ar mani pa pastu:

    vergaro01 Pirms 1 gada, 3 mēnešiem
  • NEW KREDĪTU REFORMA procentos no 1,90% attiecībā uz visām

    Nepieciešams studējošā kredītu, kredītu, lai iegūtu vadītāja apliecību, auto aizdevumu, hipotēku, kredīta darbu, finansējumu personas projektu? Ar kapitāls, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu aizdevumus starp īstermiņa un ilgtermiņa konkrētus visiem nopietniem cilvēkiem, kuri reālajā nepieciešama, procentu likme ir 1,90%, virs termiņa atmaksas, un es ieviest risinājumus kredīts (1) ekskluzīvs un efficaces.Je esmu pieejams, lai apmierinātu manu klientiem līdz pat 48 stundām, lai redzētu, 2 dienas no saņemšanas jūsu pieteikuma veidlapas. nav nopietni atturēties persona

    Sazinieties tikai pa pastu.

    E-pasts:
    E-pasts:
    E-pasts:

    Antoniovale Pirms 11 mēnešiem

Lūdzu ienāciet, lai pievienotu komentāru.

Mūsu draugi (klikšķini uz bildes)

  • Olimpiskais sporta centrs
  • Sava Dizaina Telefonu Vāciņi
  • Dienas Žurnāli
  • Latvijas Mākslas akadēmija
  • Projekts StarDust
  • Labklājības ministrija
  • Rīgas domes Labklājības departaments
  • Osteo.lv
  • tikaisievietem.lv
  • Medkursi
  • Dalbes Līcis
  • Iespēju karte
  • Piepūšamās atrakcijas