Kas nogalināja Ļeņinu

06.05.2012

Amerikāņu ārsts Harijs Vinters noraidījis izplatītu versiju, ka Vladimirs Uljanovs (Ļeņins) miris no sifilisa komplikācijām, apgalvots aģentūras Associated Press materiālā avīzes The Washington Post interneta vietnē. Visticamāk lielinieku revolūcijas organizētāja nāvas iemesli bijuši - stress, pārmantotās slimības, iespējams, arī inde. Vinters nolasījis savu referātu par Ļeņina nāves iemesliem Merilendas universitātes Medicīnas konferencē, kas veltīta slavenību (Tutanhamona, Kolumba, Bolivāra un Linkolna) nāves apstākļiem.

Attēlā: Ļeņins sarunā ar rakstnieku Herbertu Velsu, 1920. gads

Neirologs izpētījis Ļeņina slimības vēsturi kopā ar Krievijas vēsturnieku Levu Lurjē. Ļeņins ir pārcietis vairākus insultus, kuri iemesli īsti nav skaidri. Turklāt dzīves beigās viņš bijis samērā jauns un spēcīgs 54 gadus vecs vīrietis. Nav smēķējis un nav pacietis, ka viņam blakus kāds uzvilktu dūmu, nav slimojis ar diabētu un cietis no liekā svara, autopsija nav uzrādījis, ka viņam būtu bijis augsts asinsspiediens. Tiesa, ticis atklāts, ka Ļeņina artēriju sieniņas bijušas pārāk cietas, un smadzenes bija neparasti daudz cietušas. Viņa tēvs miris 53 gadu vecumā, un tas ļauj domāt par pārmantotām slimībām.  Ārsts norāda, ka pirmajam Padomju Savienības līderim bijusi stresu pilna dzīve, turklāt pret viņu bijuši vērsti vairāki atentāti.

Attēlā: Ļeņins 1923. gadā Gorkos

1921. gadā Ļeņina veselība krasi pasliktinājās. Pēc insulta, viņš sāka aizmirst vārdus runās, ko teicis auditorijas priekšā, bijis spiests no jauna sākt mācīties arī rakstīt - ar kreiso roku, jo labā vairs nav klausījusi. Vēl viens insults paralizēja Ļeņinam vienu pusi ķermeņa un viņš vairs nav spējis runāt. Taču - lai nu kā - 1924. gadā viņš esot atlabis, nosvinējis Jauno gadu un pat piedalījies medībās. Vēsturnieks Lurjē pieļauj, ka tajā laikā Ļeņins, kurš atbalstījis Staļina nākšanu pie varas, iespējams izlēmis, ka ir kļūdījies savā izvēlē, un sācis tuvināties Ļevam Trockim. Staļins to sapratis un noindējis savu politisko pretinieku. „Interesantākais ir tas, ka Ļeņina smadzenes joprojām ir saglabātas, un mēs tās varam pētīt," piebilst Lurjē.

Attēlā: Mauzolejs Sarkanajā laukumā Maskavā, kur joprojām glabājas Ļeņina mirstīgās atliekas. Atvērts apmeklētājiem otrdien, trešdien, ceturtdien un sestdien no 10.00 līdz 13:00.

Abi pētnieki norāda, ka pēc nāves autopsijas laikā netika veiktas pārbaudes, lai atklātu indes pēdas. Tā laika ziņojumi arī liecina, ka vēl dažas stunds pirms nāves Ļeņins bijis pie samērā labas veselības - bijis aktīvs un runājies. „Un tad sekojušas vairākas smagas konvulsijas, kas nav līdzinājušas kārtējā insulta pazīmēm," turpina Vinters. Vairāk nekā 20 gadus pēc PSRS sabrukuma Ļeņina mirstīgās atliekas joprojām atrodas mauzolejā Sarkanajā laukumā un izliktas publiskai apskatei.

Attēlā: Ļeņina piemineklis Kalugā Krievijā